Putins komentē Krievijas ballistiskās raķetes palaišanu uz Ukrainu (2)

Putina runa pārraidīta Kremļa "Telegram" kanālā. 

Diktators apgalvoja, ka "Orešņik" esot viena no jaunākajām Krievijas vidēja darbības rādiusa ballistiskajām raķetēm. Viņš paziņoja, ka Krievijas armija ar kodolgalviņu nesaturošu hiperskaņas ballistisko raķeti veikusi triecienu militārās rūpniecības objektam Ukrainas Dņipro pilsētā. 

Putins apgalvoja, ka patlaban šīs raķetes neesot iespējams notriekt. 

Krievijas diktators apgalvoja, ka 21. novembra triecieni bija atbilde uz Ukrainas bruņoto spēku 19. un 21. novembrī veiktajiem triecieniem pa Brjanskas un Kurskas apgabaliem ar ASV raķetēm ATACMS un Lielbritānijas un Francijas raķetēm "Storm Shadow".

Tāpat Putins apgalvoja, ka Krievija "Orešņik" izmantojusi arī tāpēc, ka ASV plāno ražot un izvietot jaunas vidēja un īsa darbības rādiusa raķetes. 

Jau ziņots, ka Krievija šorīt uzbrukumā Dņipro nav izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, bet gan eksperimentālu vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti. Tā ceturtdien paziņoja ASV amatpersona, mazinot uzbrukuma nozīmīgumu.

"Krievija varbūt cenšas izmantot šo iespēju, lai mēģinātu iebiedēt Ukrainu un tās atbalstītājus, bet tas nebūs spēles izšķirošais faktors šajā konfliktā," sacīja ASV amatpersona.

Pēc amatpersonas teiktā, Krievijai visticamāk, ir tikai dažas šādas eksperimentālas raķetes.

"Ukraina ir izturējusi neskaitāmus Krievijas uzbrukumus, tostarp ar raķetēm ar ievērojami lielākām kaujas galviņām nekā šis ierocis," sacīja amatpersona.

ASV pēdējās dienās informēja Ukrainu un sabiedrotos par iespējamo Krievijas raķetes pielietošanu, teica amatpersona.

Amatpersona arī atgādināja, ka ASV prezidents Džo Baidens ir paziņojis par plāniem piegādāt Ukrainai simtiem raķešu "Patriot" un AMRAAM, lai stiprinātu tās pretgaisa aizsardzību.

Arī Lielbritānijas valdība paziņoja, ka Krievijas trieciens Ukrainai tika veikts ar ballistisko raķeti ar vairāku tūkstošu kilometru darbības rādiusu, kas ir pirmā reize, kad Maskava karā ir izmantojusi šādu ieroci.

"Tas ir vēl viens neapdomīgas rīcības piemērs no Krievijas puses, kas tikai stiprina mūsu apņēmību atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," žurnālistiem sacīja premjerministra Keira Stērmera preses pārstāvis, izvairīdamies raķeti nosaukt par "starpkontinentālo".

Vairāki Rietumu mediji iepriekš bija atsaukušies uz analītiķu un amatpersonu teikto, ka Krievija nav izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, bet tuvāka darbības rādiusa ballistisko raķeti.

Kā tīmekļa izdevumam "Ukrainska Pravda" iepriekš pastāstīja avoti Ukrainas Gaisa spēkos, triecienā Dņipro Krievija izmantojusi vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti "Rubež", kas spēj nest arī kodolgalviņas.

LETA jau rakstīja, ka Krievija ceturtdienas rītā uzbrukumā Dņipro izmantojusi ballistisko raķeti "Rubež", paziņojuši Gaisa spēki. Uz pilsētu izšauta arī hiperskaņas raķete "Kinžal" un septiņas spārnotās raķetes H-101, no kurām Ukrainas Gaisa spēki sešas notriekuši.

"2024.gada 21.novembra rītā no plkst.5 līdz plkst.7 Krievijas karaspēks uzbruka Dņipro pilsētai - uzņēmumiem un kritiskajai infrastruktūrai - ar dažāda veida raķetēm," paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

No Krievijas Astrahaņas apgabala tika izšauta ballistiskā raķete, no Tambovas apgabala iznīcinātājs MiG-31K izšāva hiperskaņas raķeti "Kinžal", bet no stratēģiskajiem bumbvedējiem Tu-95MS Volgogradas apgabalā tika izšautas septiņas raķetes H-101, teikts Ukrainas Gaisa spēku paziņojumā.

Kā pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, visas pazīmes liecina, ka uz Dņipro izšauta jauna starpkontinentālā ballistiskā raķete, taču vēl tiek veikta ekspertīze.