Rinkēvičs: Karš beidzas tikai tad, kad ļaunumam pretojas

Prezidents norādīja, ka ir skumji par tiem cilvēku upuriem, kas zaudējuši dzīvības pēdējo 1000 dienu laikā, taču vērsa uzmanību, ka karš Ukrainā sākās jau 2014.gadā, tas nevienu dienu nebija pārtraukts, bet vairāk tiek runāts tieši par pilna mēroga iebrukumu.

Rinkēvičs sacīja, ka cilvēku upuri, pēdējā laikā piedzīvotie masīvie uzlidojumi Ukrainai, rāda, ka karš nav vienkāršs, ka tas ar labām domām nebeidzas. "Karš beidzas tikai tad, kad ļaunumam pretojas," pauda prezidents, piebilstot, ka ir cerības, ka Ukraina saņems vairāk ieročus, varēs tos izmantot.

Vienlaikus prezidents vērsa uzmanību, ka tikai tad, ja turpinās izdarīt visu veidu spiedienu uz Krieviju, tikai tad, kad Krievija sapratīs, ka karš ir jāpārtrauc, karš arī tiks apturēts.

Rinkēvičs norādīja, ka šodien, pieminot upurus, var izteikt apbrīnu par ukraiņu izturību, kā arī skumjas par to, ka šīs 1000 kara dienas ir bijušas pilnas ar traģēdiju.

Prezidents, pauda, ka atminas savu vizīti Ukrainā, kad karš sākās, ukraiņu apņēmību. "Esmu pārliecināts, ka šī apņēmība ir, bet bez palīdzības Ukraina nevar uzvarēt, tas jau ir skaidrs," sacīja prezidents.

Vērtējot ziņas par to, ka ASV ir ļāvušas Ukrainai izmantot tāla darbības rādiusa amerikāņu raķetes pret militāriem mērķiem Krievijas iekšienē, prezidents norādīja, ka Ukrainu atbalstošās valstis jau labu laiku esot teikušas, ka Ukrainai jādod vairāk, jādod tai iespēja izmantot visus ieročus, kas ir tās rīcībā, lai sevi aizstāvētu.

Prezidents norādīja, ka šīm ziņām pagaidām oficiāla apstiprinājuma nav, un to, vai šīs ziņas ir patiesas, varēs redzēt tuvākajā laikā, ja Ukraina sāks šos ieročus pielietot. "Tas, protams, ir papildus atbalsts Ukrainai, bet nemānīsim sevi, ar vienām pašām atļaujām tālu tikt nevar, tā problēma ir, ka Ukrainai ir jānodrošina pastāvīgs ieroču, munīcijas piegādes process," sacīja prezidents.

"Starp solījumiem, lēmumiem un piegādes brīdi, un brīdi, kad ukraiņi var sākt izmantot to vai citu ieroču sistēmu, paiet nepiedodami ilgs laiks," uzsvēra prezidents.

Viņš norādīja, ka Ukrainā pirms dažām dienām piedzīvotie masīvie uzbrukumi tās energosistēmai, parāda, ka Krievija nav gatava "sēdēt pie viena galda".

Līdztekus prezidents vērsa uzmanību, ka karu nevar apturēt ar Rietumu līderu zvaniem Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. "Karu var apturēt tikai tad, kad Krievija saprot, ka tā šo karu nevar uzvarēt un kad tā sēžas pie sarunu galda," sacīja Rinkēvičs.

Savukārt ārlietu ministre Baiba Braže pauž (JV), ka Krievijas uzsāktais karš ir vardarbīgs, asiņains uzbrukums Ukrainas valstij un tautai, kas ir atstājis postošas sekas uz visas pasaules drošību un starptautiskajās tiesībās balstīto kārtību, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.

"Latvijas valdība un Latvijas tauta ir stāvējusi un turpinās stāvēt plecu pie pleca ar mūsu ukraiņu draugiem līdz pēdējais okupants būs padzīts no Ukrainas teritorijas. Turpināsim visa veida militāro, ekonomisko un finansiālo atbalstu, lai stiprinātu Ukrainas pretestību un atjaunotu valsti," pauž Braže.

Tāpat ministre norāda, ka Krievijas agresija pret demokrātiskām kaimiņvalstīm nav nekas jauns. "Ukraiņi varonīgi sargā savu valsti pret okupantiem jau kopš 2014.gada - tie ir bijuši desmit gadi drosmes, neatlaidības un varonības - vārda vistiešākajā nozīmē," teica ministre. Viņa uzsver, ka karš Ukrainai ir nodarījis neizmērojamu postu, gan laupot nevainīgu cilvēku dzīvības, gan postot valsts ekonomiku un infrastruktūru. Tomēr Krievijas agresija nav spējusi iznīcināt ukraiņu tautas drosmi un neatlaidību cīnīties par savas zemes brīvību un neatkarību, akcentē Braže.

"Šo varoņu priekšā mēs šodien noliecam galvu un pieminam ikkatru, kurš ir nesis upuri cīņā pret tumsu, cīņā pret ļaunumu. 1000 dienas cīņās par Ukrainu piedalās arī latvieši. Pieminam latviešu brīvprātīgo Vitāliju Smirnovu, kurš krita 2023.gada 1.oktobrī Ukrainas austrumos," pauda ārlietu ministre.

Kā vēstīts, otrdien aprit 1000 dienas kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī.

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās cilvēkiem, Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un ārlietu ministre Baiba Braže (JV) otrdien plkst.9 aicināja vienoties klusuma brīdī un pieminēt visus Ukrainā bojāgājušos cīnītājus.

Tāpat amatpersonas, tostarp prezidents, premjere, Saeimas priekšsēdētāja, ministri un Saeimas deputāti, otrdien pie Latvijas Okupācijas muzeja nolika svecītes, pieminot bojāgājušos cīnītājus, kas aizstāvējuši Ukrainu Krievijas uzsāktajā pilna mēroga karā.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens ir pilnvarojis Ukrainu izmantot tāla darbības rādiusa amerikāņu raķetes pret militāriem mērķiem Krievijas iekšienē, svētdien aģentūrai AFP pavēstīja ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

Laikraksti "The New York Times" un "The Washington Post", atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, pirmie ziņoja par šo atļauju, norādot, ka tā dota, reaģējot uz Ziemeļkorejas karaspēka izvietošanu, lai atbalstītu Maskavas kara centienus.

ASV amatpersona, kas runāja ar AFP, apstiprināja, ka šie ziņojumi atbilst patiesībai, savukārt Valsts departamenta, Baltā nama un Pentagona pārstāvji atteicās sniegt komentārus.

Tāpat jau vēstīts, ka Vācija kancleram Olafam Šolcam piektdien bijusi stundu ilga telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, paziņojis valdības pārstāvis Štefens Hēbeštreits.

Kijiva Šolca sarunu ar Putinu nosaukusi par agresora "nomierināšanas mēģinājumu", kas neveicina centienus panākt mieru.

Iepriekšējā Šolca un Putina saruna notika 2022.gada decembrī, kad kanclers aicināja diktatoru rast diplomātisku konflikta risinājumu un izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas.