Vienlaikus Siliņa norādīja, ka Baltijas valstis ir bijuši politiski aktīvi partneri Ukrainai. "Manuprāt, mēs saprotamies bez vārdiem, mums nav vajadzīgi daudz paskaidrojumi, lai mēs varētu arī citus pārliecināt, ko nozīmē, ka tavā valstī iebrūk sveša vara, ko nozīmē, ka zog tavas valsts bērnus, (..) cenšas ietekmēt visu kas notiek valstī - gan brīvību, gan demokrātiju, gan suverenitāti," pauda premjere.
Ministru prezidente vērtēja, ka 1000 kara dienas ir daudz. "Mums ir jāatrod jauns veids, kā Ukrainu atbalstīt," pauda premjere, piebilstot, ka tas, ka Latvijas cilvēki šodien ar klusuma brīdi pieminēja karā kritušos, liecina, ka Latvija joprojām ir domās ar Ukrainu.
Siliņa pateicās Latvijas sabiedrībai, visiem, kas ir atbalstījuši Ukrainu, tiem, kas dodas uz turieni, ziedo, kā arī tiem, kas ir domās kopā ar Ukrainu. "Domāju, ka tas ļoti bieži ukraiņiem grūtā brīdī palīdz," sacīja premjere.
Jau ziņots, ka otrdien aprit 1000 dienas kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī.
Solidarizējoties ar Ukrainu un tās cilvēkiem, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Ministru prezidente un ārlietu ministre Baiba Braže (JV) otrdien plkst.9 aicināja vienoties klusuma brīdī un pieminēt visus Ukrainā bojāgājušos cīnītājus.
Tāpat amatpersonas, tostarp prezidents, premjere, Saeimas priekšsēdētāja, ministri un Saeimas deputāti, otrdien pie Latvijas Okupācijas muzeja nolika svecītes, pieminot bojāgājušos cīnītājus, kas aizstāvējuši Ukrainu Krievijas uzsāktajā pilna mēroga karā.