Latvijas Okupācijas muzejam nodota Nīcas tautastērpā ģērbta lelle, kas ilgus gadus bijusi Lielbritānijā, aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecības Latvijā pārstāve Dace Černišova.
Latvijā atgriezusies Nīcas tautastērpā ģērbta lelle, kas ilgus gadus bijusi Lielbritānijā
Īsi pirms Latvijas Neatkarības proklamēšanas gadadienas ceremonijā, klātesot kultūras ministrei Agnese Lācei (P) un Lielbritānijas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu direktoram Nikam Pikardam, Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Pols Bramels nodeva Latvijas Okupācijas muzejam lelli, kas, Nīcas tautastērpā ģērbta, mērojusi mājupceļu no Lielbritānijas uz Latviju.
Kad Lielbritānijas vēstniecības Latvijā darbiniece Rīna Korija sākusi posties diplomātes darbam Rīgā, par turpmākajām gaitām viņa pavēstīja arī savai Anglijā kaimiņos mītošajai draudzenei Lindai Vardai. Draudzene aicināja Koriju pirms došanās uz Latviju apskatīt lelli. Vardas ģimene nodeva lelli Korijas rokās, lai to nogādātu Latvijā.
Vardas tēvs Deriks Kolingvuds no 1946.gada līdz 1952.gadam kalpoja par mācītāju Lesteras Trīsvienības metodistu baznīcā Lielbritānijā. Svētdienu pēcpusdienās viņš ļāva latviešu un igauņu bēgļiem no nometnēm izmantot baznīcas telpas, lai tur noturētu savas lūgšanas. Tās pulcēja vairākus simtus ļaužu.
Černišova norāda, ka laika gaitā mācītājs Kolingvuds ar latviešiem satuvinājās. Viņš sniedza atbalstu bēgļu integrācijai Lielbritānijā, kā arī pats deva mājas trimdinieku ģimenei no Latvijas. Kad 1952.gadā mācītājam bija jādodas kalpot uz citu reģionu, latviešu draudze uz atvadu pasākumu ieradās tautastērpos, līdzi nesot līdzīgā tērpā apģērbtu lelli, lai pasniegtu to mācītājam Kolingvudam kā dāvanu, cieņas apliecinājumu un pateicību par sniegto palīdzību. Pasākumu kuplināja latviešu dziesmas, un galdā tika celti arī latviešu ēdieni. Lelles stāstu mācītājs Kolingvuds 1989.gadā aprakstīja vēstulē, kas līdzās lellei ir nodota muzejam.
Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Pēteris Kalniņš pasākumā akcentēja, ka no 1946.gada aptuveni 17 000 latviešu ieradās Lielbritānijā no bēgļu nometnēm Vācijā. Viņš klāstīja, ka Latviešiem pašorganizējoties, nometnēs būtisku lomu spēlēja latviešu kultūras mantojuma saglabāšana. Pētnieka ieskatā rokām darinātais tautas tērps, kurā tērpta lelle, ir viena no liecībām par to.
Lelli no vēstnieka rokām saņēma Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība, kas tālāk to nodeva muzeja galvenā krājuma glabātājai Taigai Koknevičai. Viņa atzina, ka lelle būs vērtīgs papildinājums muzeja krājumam par latviešu bēgļu gaitām pēc Otrā pasaules kara un apliecinājums palīdzībai, ko bēgļi saņēma mītnes zemēs, kas kļuva par viņu mājām.
Vēstnieks Pols Bramels norāda, ka lelle Nīcas novada tautastērpā, kura pasniegta Latvijas Okupācijas muzejam kā dāvinājums, izgaismo abu valstu ciešo un ilggadējo draudzību. Viņš uzsvēra, ka trimdas latviešu dzīvēm Lielbritānijā bija iespēja uzplaukt, taču viņi nekad neaizmirsa savas latviskās saknes un kultūras mantojumu.