Viņaprāt, valstu ieguldījuma minimālajam, nepieciešamajam slieksnim jābūt 2,5 vai 3% no IKP. Pēc Valsts prezidenta paustā, tikšanās laikā puses pārrunāja praktiskus soļus, kā stiprināt NATO klātbūtni Latvijā, par pretgaisa aizsardzības sistēmām, jo ir jāmācās no incidentiem, kas notikuši pagātnē, kaut vai no nokritušā krievu drona Latvijas teritorijā.
"Mums ir jādara viss, lai šeit būtu vairāk NATO, bet arī NATO dalībvalstīm ir jādara vairāk, lai stiprinātu ne tikai militāros spēkus, bet arī mobilizētu aizsardzības industriju," sacīja Rinkēvičs.
Viņš atzīmēja, ka daudz tiek runāts par to, kāda būs NATO politika turpmāk un kāda būs NATO nākotne, ņemot vērā aizvadītās prezidenta vēlēšanas ASV. Rinkēvičs ar Riti esot vienisprātis, ka patlaban nav jāuztraucas par to, kāds ir iekšpolitiskais process vienā vai otrā NATO dalībvalstī. Svarīgāks jautājums ir, kā spēcināt Eiropu, tās aizsardzību un industriju, jo tikai tad transatlantiskās attiecības būs spēcīgas. Tāpat pusēm neesot šaubu par NATO nākotni un spēku.
"Mēs redzam to, kas patlaban notiek Ukrainā. Informēju NATO ģenerālsekretāru, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu. Nākamā gada budžetā šim mērķim ir paredzēti 0,25% no IKP [..]. Skaidrs, ka NATO ir jāturpina atbalsts Ukrainai," teica Rinkēvičs.
Valsts prezidents esot NATO ģenerālsekretāram uzsvēris, ka tūlīt Ukrainas rīcībā ir jānodod tas viss, kas valstij ir nepieciešams. Tāpat Ukrainai ir jābūt tiesībām izmantot visu saņemto kaujas laukā, bez jebkāda veida ierobežojumiem.
Uzrunas noslēgumā Rinkēvičs pauda prieku, ka šodien bija iespēja būt kopā ar karavīriem, daudzu valstu vēstniekiem, militārajiem pārstāvjiem no alianses, NATO ģenerālsekretāru un redzēt, cik ļoti ir attīstījušies NATO spēki Latvijā, taču tas esot tikai viens solis no Austrumu flanga stiprināšanas.