Pasažieru pārvadājumiem nokomplektēta 13 veco elektrovilcienu rezerve

"No vienas puses tā ir rezerve, bet no otras - šie vilcienu sastāvi palīdzētu kontakttīklu apledošanas gadījumos - "pīķa stundās". Eiropā to, piemēram, risina ar kontakttīklu apsildīšanu, bet tas ir dārgs risinājums," skaidroja Nešpors.

Viņš arī informēja, ka patlaban satiksmei ir pieejams 31 jaunais Čehijas ražotāja "Škoda Vagonka" elektrovilciens, bet pieņemšanas procesā ir viens elektrovilciens.

Savukārt pārējiem vecajiem elektrovilcieniem, pēc Nešpora teiktā, tiek rīkotas izsoles, jo tie nav piemēroti pasažieru pārvadāšanai.

Viņš skaidroja, ka 13 vecie elektrovilcieni primāri tiks izmantoti tehniskajos reisos, piemēram, pirms dienas pirmā pasažieru reisa tie varētu "nosist" uz kontakttīkla esošo apledojumu un samazināt potenciālos riskus.

"Rīta un vakara stundās ikdienas vilcienu reisu nodrošināšanai ir nepieciešami 24 elektrovilcieni, bet dienas vidū vilcienus vajag mazāk, jo reisu ir mazāk. Savukārt kopumā 32 jaunie elektrovilcieni ir nepieciešami, jo trijiem, četriem vilcieniem ir jābūt rezervē, kā arī vilcieniem ir nepieciešamas tehniskās apkopes," skaidroja Nešpors.

Viņš teica, ka 32 vilcieni tika iegādāti, lai ieviestu intervālu grafiku un vilcieni kursētu biežāk, tomēr patlaban pilnā apmērā intervālu grafiku nevar ieviest dzelzceļa infrastruktūras remontu darbu dēļ Jelgavas līnijā, Tukuma līnijā un Rīgas Centrālajā stacijā.

Komentējot situāciju ar dīzeļvilcieniem, Nešpors sacīja, ka tas ir jautājums, kuru nevar atrisināt gada laikā. "Patlaban ir sāktas pārrunas ar Igaunijas "Elron" un Lietuvas "LTG Link" par iespējamām sadarbībām. Tāpat Lietuva un Igaunija patlaban iegādājas jaunus vilcienus, kurus varētu saņemt pēc trim vai četriem gadiem. Līdz ar to arī Latvijai būtu iespēja tos iegādāties vai nomāt. Vēl viens variants ir izvērtēt, kurus vecos dīzeļvilcienus var modernizēt un pielāgot," viņš teica.

Nešpors norādīja, ka drīz būs pagājis gads kopš Latvijā sāka jauno elektrovilcienu ekspluatāciju un pārvadātājs saskārās ar vairākiem izaicinājumiem, tomēr patlaban ir ieviesti vairāki uzlabojumi, kas attiecas uz pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu ne tikai ziemā, bet visa gada garumā.

Tostarp viņš minēja, ka ritošā sastāva tehniskajai gatavībai ir veikti 18 papildu uzlabojumi jauno elektrovilcienu programmatūrā un aprīkojumā, piemēram, akumulatoru un strāvas noņēmēja veiktspējā, izbīdāmā pakāpiena darbībā, kā arī veikti aprīkojuma uzlabojumi - signāltaures, logu slotiņas, uzlikas pakāpieniem un strāvas noņēmēju uzlikas.

Tāpat ir pilnveidotas darbinieku zināšanas, piemēram, veiktas papildu elektrovilcienu vadītāju apmācības par vilcienu ekspluatāciju ziemas apstākļos. Izveidots arī PV diennakts operatīvais tehniskā atbalsta dienests, kā arī "Škoda Vagonka" turpina nodrošināt speciālistu tehnisko atbalstu.

Nešpors atzīmēja, ka jauno elektrovilcienu ieviešana ir veicinājusi pārvadāto pasažieru skaitu. Šogad desmit mēnešos ir pārvadāti 16,3 miljoni pasažieru, kamēr pērn attiecīgajā laika periodā tika pārvadāti 14,5 miljoni pasažieru. Savukārt pasažieru pārvadātāja PV precizitāte šogad oktobrī bija aptuveni 98,6%.

Vienlaikus viņš informēja, ka uzņēmumam ir izdevies atjaunot un pat uzlabot pirmspandēmijas produktivitāti, šogad pārvadājot par 4% pasažieriem vairāk nekā 2019.gadā.

Nešpors uzsvēra, ka, pateicoties iekšējo procesu pārskatīšanai un veiktajiem uzlabojumiem, PV ir daudz spējīgāks nodrošināt pārvadājumu pakalpojumu nepārtrauktību gan ikdienas apstākļos, gan arī dažādās nestandarta situācijās.

Jau ziņots, ka 2023.gada decembra vidū PV sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus pērn decembrī un šā gada janvārī regulāri piemeklēja dažādas ķibeles.

Pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotie jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā.

Šogad septembra beigās Latvijā bija nogādāti visi 32 Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotie jaunie elektrovilcieni.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem.

Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.

PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.