"Rail Baltica" projektā Rīgas savienošanai ir jāatrod skaidri finansējuma avoti, uzsver Siliņa (2)

"Risinājums par Rīgas savienošanu ir jāmeklē, jo patlaban nevar tālāk būvēt Rīgu, ja tam nav finansējuma. Es nevēlos pieļaut situāciju, ka valdība saņem rēķinus un projekts "pašvadās". Kamēr es skaidri neredzu, kas būs Rīgas finansējuma avots un kādā veidā Rīga tiks finansēta, es nevaru apstiprināt, ka darbi var turpināties tieši Rīgas posma celtniecībā," sacīja premjere.

Viņa uzsvēra, ka Rīgas stacijas ir jāpabeidz, jo projekti ir iesākti. Tāpat stacijas, viņasprāt, ir jānodod lietošanā vismaz AS "Pasažieru vilciens" (PV), lai tās būtu funkcionālas.

Viņa piebilda, ka ir nepieciešamas vēl lielas investīcijas staciju pabeigšanai, tomēr notiek sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) un tiek iesniegti nepieciešamie dokumenti, lai notiktu Eiropas Savienības (ES) fondu pārdale un stacijas tiktu pabeigtas.

"Mēs visi emocionāli gribam Rīgu, bet tam ir jāatrod finansējums. EK skaidri raida, ka finansējumu tieši Rīgai viņi nevar atrast, tāpēc tas ir jāatrod," izteicās Siliņa.

Viņa arī uzsvēra, ka galvenais uzdevums ir savienot Igauniju, Latviju un Lietuvu, kā arī Latvijai ir jāparāda progress pārrobežu savienojuma būvniecībā, lai EK redzētu projekta virzību.

"Patlaban līdz galam skaidra redzējuma, kā finansēt visu projektu, nevienam nav. Ir skaidrs, ka būs jāpiesaista finansējums vai no privātās un publiskās partnerības (PPP) projekta, vai veidojot trīs Baltijas valstu aģentūru vai kapitālsabiedrību aizņēmumu. Ir skaidrs, ka visu no ES finansējuma nevarēs nofinansēt," minēja Siliņa.

Siliņas ieskatā pašreiz par piedāvāto scenāriju ir nepieciešami papildu atzinumi un argumenti no vairākām ministrijām.

"Ir skaidrs, lai pilnvērtīgi varētu lemt par tik apjomīgu projektu, ir ļoti svarīgs arī Ārlietu ministrijas (ĀM) viedoklis, kas būs viens no galvenajiem partneriem, lai ĀM nākamā Eiropas finansējuma ietvaros varētu būt Latvijas "vēstnesis", kas strādās ar to, lai Latvija saņemtu finansējumu," piebilda Siliņa.

Tāpat viņa norādīja, ka svarīgs būs Aizsardzības ministrijas (AM) viedoklis, lai dotu argumentus militārās mobilitātes virzībai, jo tikai ar vienu finansējuma avotu var nepietikt. Līdz ar to ir jāmeklē arī militārās jomas finansējums.

"Vienlaikus ir nepieciešami Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini, kāds būs šis ekonomiskais pienesums. Protams, Finanšu ministrijas (FM) un Tieslietu ministrijas (TM) atzinumi šajā projektā jau bija, bet vēl ir svarīga arī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iesaiste, jo patlaban tiek runāts par faktiski klimatneitrāliem vilcieniem, tādēļ ir potenciāls arī daļējam finansējumam no šīs jomas," norādīja Siliņa.

LETA jau ziņoja, ka SM saskaņošanai ir virzījusi "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, kas paredz izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, kā arī izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu vismaz ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām, savukārt pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas iecerēts savienot abas Rīgas starptautiskās stacijas esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.

SM norāda, ka izvēle par Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija savienojumu vai Misa-Rīgas lidosta savienojumu būs balstīta uz atsevišķu tehniski ekonomisko pamatojumu, kas noteiks, kurš no diviem savienojumiem ir izdevīgāks no ekonomiskās, tehniskās un finansiālās perspektīvas. Lai šo realizētu, plānots piesaistīt alternatīvus finanšu risinājumus, piemēram, PPP.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.