Straujuma kategoriski nepiekrīt vairākiem "Rail Baltica" izmeklēšanas komisijas starpziņojuma secinājumiem

"Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija starpziņojumā ir ietvērusi vairākus secinājumus par laiku, kad Ministru prezidentes amatā bija Straujuma. Viņa premjeres amatā bija no 2014.gada janvāra līdz 2016.gada februārim.

Tostarp starpziņojumā secināts, ka Nacionālās vadības grupas 2014.gada novembra sēdē tika nolemts turpināt Rīgas ievada R5, R7 un R8 variantu izpēti, bet 2014.gada decembrī Nacionālā vadības grupa nolēma apstiprināt "Rail Baltica" Rīgas ievada R7 varianta virzīšanu ietekmes uz vidi novērtējumam (IVN), neņemot vērā, ka R7 nebija optimālākais variants, salīdzinot ar citiem, kā arī viens no dārgākajiem variantiem.

Līdz ar to valdība 2015.gada 17.februārī izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru nolēma virzīt "Rail Baltica" IVN tikai vienu variantu (R7), skaidri nenorādot pārējos Rīgas ievada variantus un visu Rīgas ievadu izmaksu salīdzinājumu, norādīts ziņojumā.

Vienlaikus komisija norāda, ka valdība februāra sēdē atbalstīja IVN tādam "Rail Baltica" trases variantam, par kuru vēl tikai tika veikta detalizēta tehniskā izpēte.

Savukārt Straujumas vēstulē, kas nosūtīta izmeklēšanas komisijai un nonākusi aģentūras LETA rīcībā, teikts, ka 2015.gada 17.februāra sēdē apstiprinātais informatīvais ziņojums neietver konkrētas "Rail Baltica" trases izvēli, bet tas sniedz informāciju par IVN procesam izvēlētajiem variantiem un šīs izvēles pamatojumu no SM puses.

Informatīvā ziņojuma ievada daļā SM informēja Ministru kabinetu par progresu "Rail Baltica" attīstībā un norādīja, ka, izmantojot daudzfaktoru metodi, ir analizēti astoņi iespējamie IVN varianti, detalizētai IVN izpētei virzot divus variantus, teikts vēstulē.

Straujuma vēstulē akcentējusi, ka minētajā sēdē tika konceptuāli atbalstīts informatīvajā ziņojumā raksturotais Baltijas valstu kopīgais "Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta" (EISI) pieteikuma projekts, Latvijas veicamo aktivitāšu un darbību saraksts, kā arī Baltijas valstu rastie risinājumi EISI pieteikuma gatavošanas procesā. Tāpat šajā sēdē tika uzdots SM nodrošināt pieteikuma sagatavošanu EISI pirmajam uzsaukumam atbilstoši pieteikuma formai un tā pielikumiem par visu Latvijai pieejamo EISI Kohēzijas fonda daļas finansējuma aploksni, kā arī sagatavoto pieteikumu iesniegt Eiropas Komisijā līdz 2015.gada 26.februārim.

Ministru kabinets arī lēma pilnvarot satiksmes ministru parakstīt kopīgu Baltijas valstu atbalsta vēstuli EISI pirmajā uzsaukumā iesniegtajam pieteikumam.

Straujuma vēstulē atgādinājusi, ka Ministru prezidentes amatu ieņēmusi līdz 2016.gada 11.februārim.

"Vēlos papildu norādīt, ka 2016.gada 24.augustā valdība Ministru prezidenta Kučinska vadībā skatīja Ministru kabineta rīkojumu "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas "Rail Baltica" būvniecībai paredzētās darbības akceptu", kura anotācijā SM informēja par IVN rezultātiem, piedāvājot konkrētu "Rail Baltica" trases novietojumu," vēstulē raksta Straujuma.

Bijusī premjere vēstulē vērš uzmanību, ka piedāvātais "Rail Baltica" trases variants arī šajā 2016.gada 24.augusta ziņojumā ir apzīmēts kā "rekomendētais".

"Ņemot vērā manu pieredzi un izpratni par "Rail Baltica" projekta gaitu, manuprāt, Kučinska valdība 2016.gada 24.augustā ar rīkojumu faktiski lēma par "Rail Baltica" trasi. Šāda lēmuma pieņemšanai konkrētajā sēdē gan nebija īsti pamatojuma. Tā vietā, lai lemtu par trases apstiprināšanu, varēja tikt apstiprināts IVN gala ziņojums, valdības protokollēmumā nosakot, ka trases novietojums un tā realizācijas etapi tiks noteikti tad, kad būs sagatavots viss "Rail Baltica" attīstības izpētes tvērums - IVN, finanšu izvērtējums arhitektoniskā un kultūrmantojuma izpēte. Trasei un tās realizācijas etapiem, to finansējuma avotiem būtu jābūt noteiktiem valdības lēmumā pirms būvprojektu konkursa izsludināšanas 2017.gada beigās vai 2018.gadā," klāsta Straujuma.

Komisijas sagatavotajā starpziņojumā arī minēts, ka pēc premjeres atkāpšanās valdība ar 2016.gada augusta rīkojumu par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas "Rail Baltica" būvniecībai paredzētās darbības akceptu apstiprināja trases novietojumu Latvijas teritorijā pirms pilnsabiedrības "RB Latvija" 2016.gada 31.oktobra noslēguma ziņojuma SM izvērtēšanas. Šajā ziņojumā ir analizēti trases novietojuma varianti - R5, R5’ un R7.

Savukārt Straujuma vēstulē skaidro, ka pilnsabiedrības "RB Latvija" 2016.gada 31.oktobra noslēguma ziņojumā (2015.gada 17.februāra konceptuāli atbalstītā projekta 1.gada noslēguma ziņojums) esot skaidri izklāstīts, ka ir iespējami trīs tālāki RB trases attīstības varianti - R5, R5 un R7, par kuriem ir jāpieņem lēmums.

"Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, atkārtoti uzsveru, ka kategoriski nepiekrītu komisijas sēdes laikā izskanējušajam viedoklim, ka "Rail Baltica" trases "R7" variants tika pieņemts laikā, kad pildīju Ministru prezidentes pienākumus," vēstulē uzsver Straujuma.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Kopumā komisijas starpziņojumā ir apkopoti 13 secinājumi, savukārt priekšlikumus projekta turpmākajai attīstībai komisija plāno sniegt gala ziņojumā.

Jau vēstīts, ka Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.