Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Saeimas komisijā diskutēs par NA priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt skolās

Skola. Ilustratīvs attēls.
Skola. Ilustratīvs attēls. Foto: Ieva Čīka/LETA

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl diskutēs par Nacionālās apvienības (NA) deputātu priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt skolās, otrdien komisijas sēdē vienojās deputāti.

NA deputāti ir iesnieguši priekšlikumu uzdot izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV) veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību", lai aizliegtu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt Latvijas izglītības iestādēs.

Kā deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece, šajā mācību gadā Latvijas skolās strādā 172 Krievijas pilsoņi un 26 Baltkrievijas pilsoņi. Pārejot uz mācībām latviešu valodā, Krievijas pilsoņu skaits, kuri strādā Latvijas skolās, pakāpeniski samazinās, uzsvēra Amatniece.

Viņa skaidroja, ka Izglītības likumā jau tagad ir noteikts, ka par izglītības iestādes vadītāju un pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei. Visiem pedagogiem ir obligātas valsts valodas zināšanas.

Tieslietu ministrija (TM) savā atzinumā norādījusi, ka paredzētais aizliegums Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt skolās, iespējams, varētu pārkāpt Latvijas starptautiskās saistības. TM uzsver, ka aizlieguma noteikšana ir rūpīgi izsverama, tā ieviešanā nodrošinot, ka aizliegumam nepieciešamības gadījumā tiek paredzēti izņēmumi, aizliegums tiek pieņemts ar atbilstošā kārtībā pieņemtu likumu, tam ir leģitīms mērķis, kas atbilst attiecīgo starptautisko tiesību aktu nosacījumiem, kā arī tiek ievērots samērīguma princips.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone skaidroja, ka Ministru kabineta darbību ir iespējams regulēt tikai ar likumu. Viņa skaidroja, ka būtu jāgroza likuma norma, nevis jādod uzdevums to darīt ministram. Kamēr nav grozījumu likumā, Saeima nav tiesīga pati izlemt un dot deleģējumu ministrei. Vilsone rosināja šo priekšlikumu nevirzīt, bet sagatavot un virzīt grozījumus likumā. Deputāts Nauris Puntulis (NA) atbalstīja šo priekšlikumu un rosināja darba grupā diskutēt par likuma normas izstrādi.

Šodien komisijas darba kārtībā bija arī otrs NA apvienības priekšlikums, proti, Latvijā neatzīt izglītības dokumentus, kas iegūti Krievijā pēc 2022.gada 24.februāra. Deputāti vienojās izveidot darba grupu, lai vienotos par tiesisku regulējumu par Krievijā iegūta izglītības dokumenta neatzīšanu Latvijā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu