Latvijas skolēnu datorprasmes ieguvušas augstu vērtējumu starptautiskā pētījumā

Iegūto punktu skaits ir augstāks par dalībvalstu kopējo vidējo sniegumu 483 punktiem. Statistiski nozīmīgi augstāki rezultāti ir Dienvidkorejas, Čehijas un Dānijas skolēniem.

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi neatšķiras no Taivānas, Beļģijas, Portugāles, Somijas, Austrijas, Ungārijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Vācijas skolēnu vidējiem rezultātiem.

Latvijas meiteņu sniegums datorprasmēs ir par 22 punktiem augstāks nekā zēnu sniegums, savukārt algoritmiskās domāšanas testā meiteņu un zēnu sniegumi ir vienādi.

Latvijas astoto klašu skolnieču vidējais sniegums ar 520 punktiem ir trešais augstākais starp Eiropas valstīm aiz Čehijas un Dānijas meitenēm.

Salīdzinot Latvijas skolu vidējo sniegumu, secināts, ka Rīgā ir skolas ar visaugstākajiem rezultātiem - no astoņām skolām ar sasniegumiem 600 un vairāk punktu algoritmiskās domāšanas modulī piecas ir Rīgas skolas. Vienlaikus Rīgā ir arī skolas ar ļoti zemiem skolēnu sasniegumiem.

Par vairāk nekā 120 punktiem atšķiras skolēnu vidējais sniegums algoritmiskās domāšanas modulī Rīgas ģimnāzijās un cita tipa skolās - vidusskolās un pamatskolās. Tas norāda uz izcilu izglītību Rīgas valsts ģimnāzijās. Vienlaikus pētniekus satrauc ļoti zemais vidējais sniegums citās Rīgas skolās.

Līdzīga situācija novērota arī citās Latvijas pilsētās, tomēr tur atšķirības nav tik krasas, jo vidējie sasniegumi valsts ģimnāzijās citur nav tik augsti kā Rīgā. Pētnieki aicina Rīgas pašvaldību veikt "nopietnu skolās pieejamo resursu analīzi" - gan materiāli, gan spējā piesaistīt labus skolotājus.

"To visu zinot, ir pilnīgi skaidrs, kāpēc ir lieli konkursi uz vietām pilsētu ģimnāzijās un milzīgi konkursi uz vietām Rīgas ģimnāzijās," teikts ziņojumā.

Eiropas Savienība noteikusi kā mērķi līdz 2030.gadam panākt, ka astoto klašu skolēnu ar nepietiekamām datorprasmēm īpatsvars ir mazāks par 15%. Latvijā 37% skolēniem ir zems sniegums datorprasmēs, līdzīgi kā Somijā un Ungārijā.

No ES dalībvalstīm lielākais skolēnu ar zemām datorprasmēm īpatsvars ir Rumānijā - 74% astoto klašu skolēnu. Savukārt vismazāk šādu skolēnu ir Čehijā - 28% skolēnu.

Pētījumā, kas notika 2023.gada pavasarī, piedalījās ap 2700 Latvijas astoto klašu skolēnu. Latvijā pētījumā piedalījās pirmo reizi.

Skolēni apliecināja savas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes, zināšanas un kompetences, kā arī demonstrēja algoritmisko domāšanu, veicot praktiskus uzdevumus. Uz pētījuma aptaujas jautājumiem bija aicināti atbildēt arī skolotāji, skolas IKT koordinatori un skolu direktori.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Inita Juhņēviča, vērtējot pētījuma pirmos rezultātus, norādīja uz vairākiem pasākumiem, kas īstenoti infrastruktūras nodrošināšanai. Piemēram, īstenots projekts, kurā bērni no maznodrošinātām ģimenēm saņēmuši datorus. Līdz nākamā gada maijam plānots ar datoriem nodrošināt arī visus vispārējās izglītības pedagogus un profesionālās izglītības audzēkņus.

Tāpat uzsākts projekts, lai veidotu vienotu profesionālā atbalsta sistēmu pedagogiem. Jādomā arī par interneta pieejamību visās pašvaldībās.

"Visi jau iesāktie pasākumi nodrošinās to, ka datorprasmes uzlabosies, tai skaitā tiem skolēniem, kuriem tās ir zemākas, un par to mēs esam pārliecināti," šādu nostāju žurnālistiem pauda Juhņēviča.