Izraēlas blokādes dēļ Gazas ziemeļos jau mēnesi nav nonākusi pārtika

Tūkstošiem cilvēku, izsalkuši un novājināti, devušies no dzimtā apgabala uz Gazas pilsētu, kur situācija ir nedaudz labāka. Viena slimnīca ziņo, ka tūkstošiem bērnu cieš no nepietiekama uztura.

Iestādes uztura speciāliste sacīja, ka slimnīcā uzņemta grūtniece, kuras ķermeņa masa bija tikai 40 kilogrami.

"Mūs mērdē badā, lai piespiestu atstāt mūsu mājas," sacīja Mohammeds Arkuks, kura astoņu cilvēku kuplā ģimene ir apņēmusies palikt ziemeļos, izturot Izraēlas ielenkumu.

"Mēs mirsim šeit, savās mājās."

Medicīnas darbinieki brīdina, ka izsalkums pieaudzis līdz kritiskam līmenim pēdējā mēneša laikā, Izraēlas armijai uzturot blokādi Gazas ziemeļos kopš oktobra sākuma, sakot, ka tiek likvidēti "Hamās" kaujinieki.

"Hamās", kuri joprojām tur ķīlniekus Gazas joslā, šajā apgabalā ir pārgrupējušies un veikuši triecienuzbrukumus no tuneļiem un ēku gruvešiem. Izraēlas militāristi ir sadalījuši teritoriju ar kontrolpunktu palīdzību, liekot iedzīvotājiem pamest mājas un doties bēgļu gaitās.

Daudzi palestīnieši baidās, ka Izraēla vēlas ilgtermiņā samazināt iedzīvotāju skaitu ziemeļos.

Piektdien eksperti no grupas, kas uzrauga pārtikas nodrošinātību, sacīja, ka bads ziemeļos ir nenovēršams vai jau varētu būt iestajies.

Izmisumu saasina nākamnedēļ noteiktā 30 dienu termiņa tuvošanās ultimātam, ko Baidena administrācija izvirzīja Izraēlai: palielināt Gazā atļautās humānās palīdzības līmeni vai riskēt ar iespējamiem ASV piešķirtā militārā finansējuma ierobežojumiem.

ASV norāda, ka Izraēlai ir jāatļauj pārvadāt pārtiku un citas preces vismaz 350 kravas automašīnām dienā. Izraēla ir krietni atpalikusi.

Oktobrī Gazā iebrauca vidēji 57 kravas automašīnas dienā, liecina dati no Izraēlas militārās aģentūras COGAT, kas pārrauga humānās palīdzības ievešanu. Novembra pirmajā nedēļā vidējais rādītājs bija 81 automašīna dienā.

ANO norāda, ka šis skaitlis realitātē ir vēl mazāks – kopš oktobra sākuma tās bijušas 37 kravas automašīnas dienā. Organizācija norāda, ka Izraēlas militārās operācijas un vispārējā likumu neievērošana bieži neļauj tās darbiniekiem savākt palīdzības pievedumus, atstājot simtiem kravas automašīnu uz robežas.

ASV Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers sacīja, ka Izraēla ir panākusi zināmu progresu, paziņojot par jauna robežšķērsošanas punkta atvēršanu Gazas joslas centrālajā daļā un apstiprinot jaunus piegādes maršrutus.

Bet viņš teica, ka Izraēlai ir jādara vairāk. "Nepietiek tikai ar jaunu ceļu atvēršanu, ja pa šiem ceļiem netiek ievests vairāk humānās palīdzības," viņš teica.

Izraēlas spēki ir uzbrukuši Beitlahijas, Beithanunas un Džabalijas bēgļu nometnēm. Aculiecinieki ziņo par intensīvām kaujām starp karaspēku un kaujiniekiem.

Gazas pilsētu ir sasnieguši nelieli pārtikas pievedumi, taču 7. novembrī nekas nebija nokļuvis pilsētās, kuras atrodas tālāk uz ziemeļiem, jau 30 dienas. Tiek lēsts, ka tur ir palikuši aptuveni 70 000 cilvēku, sacīja Gazas pilsētā esošā ANO Palestīnas bēgļu aģentūras UNRWA pārstāve Luīze Voteridža.

Izraēlas valdība oktobra beigās atzina, ka nav atļāvusi palīdzības ievešanu Džabalijā "militāro operāciju" ierobežojumu dēļ, atbildot uz Izraēlas cilvēktiesību grupu petīciju.

Sestdien COGAT paziņoja, ka ielaidusi 11 kravas automašīnas ar pārtiku un piederumiem Beithanunā un Džabalijā. Taču ANO Pasaules Pārtikas programmas pārstāve Alia Zaki sacīja, ka Izraēlas karavīri kontrolpunktā piespieda izkraut no automašīnām tajā esošo pārtiku, pirms tā tika nogādāta Beithanunā. Nav zināms, kas noticis ar izkrautajām piegādēm.

Ziemeļos dzīvojošie palestīnieši ziņu aģentūrai "The Associated Press" aprakstīja izmisīgus ikdienas centienus atrastu pārtiku, ūdeni un drošību, kamēr apkārt esošās palikušās ēkās tiek bombardētas, dažkārt nogalinot veselas ģimenes.

Arkuks sacīja, ka naktīs dodas ārā, lai pārmeklētu sabombardētās ēkas: "Dažreiz jūs atrodat pustukšu miltu, konservu un lēcu paku."

Viņš sacīja, ka viņa ģimene paļaujas uz palīdzību no citiem, kuri atraduši patvērumu Džabalijas skolā, taču arī viņu pārtikas krājumi izsīkst.

"Mēs esam kā suņi un kaķi, kas meklē barību gruvešos," sacīja atraitne Uma Sabera.

Viņa sacīja, ka viņai un viņas sešiem bērniem bija jābēg no bēgļu nometnes, kas bija izveidota Beitlahijas skolā, kad Izraēla tai uzbruka. Tagad viņa ar bērniem dzīvo sava vīratēva mājās, kopā ar vēl 40 bēgļiem, galvenokārt sievietēm un bērniem, pārtiekot no niecīgiem lēcu un makaronu krājumus.

Ahmeds Abu Avda, 28 gadus vecs trīs bērnu tēvs, kurš dzīvo kopā ar 25 radiniekiem mājā Džabalijā, sacīja, ka viņi katru dienu ēd lēcas ar maizi, kontrolējot porcijas, lai nodrošinātu, ka bērni ir paēduši.

"Dažreiz mēs vispār neēdam," viņš teica.

38 gadus vecā piecu bērnu māte Lubna, nepaņēma līdzi pārtiku, dodoties bēgļu gaitās, jo Džabaliju plosīja raķešu un dronu triecieni.

"Mēs izkļuvām dzīvi ar brīnuma palīdzību," viņa sacīja Beitlahijā, kur šobrīd uzturas. Viņa piekrita runāt ar mediju tikai ar nosacījumu, ka viņas uzvārds netiks izmantots, baidoties par savu drošību.

Lubna stāsta, ka viņas vīrs meklējis miltus sagrautās mājām pēc tam, kad Izraēlas spēki atkāpās un ielenca tuvējo Kamala Advanas slimnīcu.

Viņa teica, ka atrastie milti bija nedaudz sapelējuši, tāpēc vispirms tos izsijāja. Viņas jaunākā meita Selīna ir manāmi novājējusi un kļuvusi gaužām kalsna, sacīja Lubna.

Palestīniešu vidū radījušās bažas, ka Izraēla cenšas iztukšot Gazas ziemeļu daļu no iedzīvotājiem un noturēt to ilgtermiņā saskaņā ar Netanjahu un Izraēlas valdības ierosināto "padodies vai mirsti badā" plānu. Tas tika izveidots ar mērķi izmantot badu, lai no Gazas joslas ziemeļiem izdzītu "Hamās" kaujiniekus. Šī plāna ieviešana par bada upuriem padarītu arī apgabalā dzīvojošos civiliedzīvotājus.

Izraēlas armija ir noliegusi, ka saņēmusi norādes rīkoties pēc šī plāna, taču valdība šī plāna ieviešanu nav noliegusi. Aculiecinieki ziņo, ka Izraēlas karaspēks dodas no ēkas uz ēku, liekot cilvēkiem doties uz Gazas pilsētu.

Tajā pašā laikā 6. novembrī Izraēlas militārpersonas deva jaunu rīkojumu evakuēties no vairākiem Gazas pilsētas rajoniem, palielinot sauszemes uzbrukuma iespējamību. ANO vēsta, ka apziņotajos Gazas pilsētas rajonos patvērumu raduši aptuveni 14 000 pārvietoto palestīniešu.

Pārtikas krājumi tiek trūcīgi sadalīti starp vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku Gazas pilsētā. Lielu pilsētas daļu ir nopostījusi mēnešiem ilgi Izraēlas bombardēšana un apšaude.

Rana Soboha, uztura speciāliste Gazas pilsētas Pacientu draugu labvēlības slimnīcā, sacīja, ka katru dienu viņa redz aptuveni 350 vidēji smaga vai akūta nepietiekama uztura gadījumus, lielākoties tie ir cilvēki no ziemeļiem, bet daži ir arī Gazas pilsētas.

"Viņu krūšu kauls ir redzams, acis ir izvirzītas uz āru," viņa teica, "un daudziem ir grūtības koncentrēties. Vajag atkārtot kaut ko vairākas reizes, lai viņi saprastu, ko mēs sakām."

Viņa minēja kādu 32 gadus vecu sievieti, kura strauji zaudēja svaru savā trešajā grūtniecības mēnesī – kad viņu uzlika uz svariem, viņa svēra tikai 40 kilogramus.

Pat pirms blokādes ziemeļos slimnīca piedzīvoja pieplūdumu ar bērniem, kuri cieš no nepietiekama uztura – vairāk nekā 4780 septembrī, salīdzinot ar 1100 gadījumiem jūlijā, sacīja ārsts Ahmads Eskieks, kurš pārrauga slimnīcas operācijas.

Soboha teica, ka darbinieki saņem zvanus no Beitlahijas un Džabalijas, lūdzot palīdzību.  Ārsti ir spiesti sev vaicāt: "Ko mēs varam darīt? Mums pašiem nekā nav."

Viņa iepriekš strādājusi Kamala Advanas slimnīcā ziemeļos, bet kopā ar ģimeni aizbēga uz Gazas pilsētu. Tagad viņa apmetusies kopā ar 22 cilvēkiem viņas tēvoča divu guļamistabu dzīvoklī. Ceturtdien viņa brokastīs ēda maizes kumosu un vēlāk tikusi pie dzelteno lēcu porcijas.

Tuvojoties ziemai, jauno bēgļu plūsma ceļ teltis, kur vien var. Aptuveni 1500 cilvēku atrodas ANO skolā, kura jau ir smagi cietusi Izraēlas armijas triecienos. Tā "var sabrukt jebkurā brīdī", sacīja UNRWA pārstāvis Voteridža.

Viņa sacīja, ka citi ievācas Gazas pilsētas ēku drupās, pārstiepjot brezentus starp sabrukuša betona slāņiem.

"Tas ir kā pilsētas skelets," viņa teica.