Bijušais Lietuvas premjers: Krievija varētu uzbrukt kādai ES dalībvalstij

Viņš norādīja, ka aizsardzība ir viena no galvenajām nākamās Eiropas Komisijas prioritātēm. Blokam ir jāgatavojas visdažādākajām militārajām situācijām. Kubiļus klāstīja, ka šodien Eiropas aizsardzības nozare saskaras gan ar neatliekamiem, gan ar ilgtermiņa izaicinājumiem. Tie esot eksistenciāli un jauni riski, apdraudējumi, tai skaitā konvencionālais karš, kiberkarš, hibrīdkaradarbība un kosmosa militarizācija.

Uzrunājot EP deputātus, Kubiļus pieminēja nesenus izlūkdatus, kuri liecina, ka Krievija var pārbaudīt ES un NATO gatavību cīnīties līdz pat desmitgades beigām. Viņaprāt, ir nekavējoties jāuzlabo ES spējas reaģēt uz potenciālu militāro agresiju, kā arī jādomā, ka ES to var atturēt, stāties šādai agresijai pretim.

ES aizsardzības un kosmosa komisāra amata kandidāts atzīmēja, ka pagaidām ir grūti paredzēt, kāda būs jaunās ASV administrācijas politika, tomēr var pieļaut, ka turpmāko gadu laikā ASV aizvien vairāk koncentrēsies uz stratēģiskajiem izaicinājumiem, ko rada Ķīna. Viņa ieskatā šādas ilgtermiņa pārmaiņas pieprasa, lai ES aizsardzības struktūra būtu aizvien patstāvīgāka.

Kubiļus vērsa uzmanību uz to, ka joprojām ES dalībvalstis neiegulda pietiekami daudz aizsardzībā un "hronisks ieguldījumu trūkums" negatīvi ietekmēs bloka militāro gatavību. Pēc viņa domām, ES aizsardzības nozares kapacitāte atpaliek un nespēj nodrošināt gatavību karam. ES aizsardzības un kosmosa komisāra amata kandidāts skaidroja, ka Krievija un Ķīna ir būtiski palielinājušas savus aizsardzības budžetus, kas ir vairāk nekā visas bloka 27 dalībvalstis aizvadīto gadu laikā. Viņaprāt, 2029.gadā Krievija militārajiem izdevumiem tērēs vairāk nekā visas ES dalībvalstis.

Viņš sacīja, ka rēķinās ar EP atbalstu, lai risinātu izaicinājumus un varētu izveidot īstu ES aizsardzības savienību. Kubiļus ieskatā ir nepieciešama paradigmas maiņa, jāmaina aizsardzības nozare, jāatbalsta ciešāka sadarbība starp ES dalībvalstīm un NATO. Viņaprāt, ES nekonkurē ar NATO aizsardzības jautājumos - blokam ir jāizmanto budžeta un likumdošanas kapacitāte, lai efektīvi izmantotu alianses atturēšanas un aizsardzības plānu īstenošanu.

ES aizsardzības un kosmosa komisāra amata kandidāts solīja, ka, ja viņu apstiprinās amatā, tad pirmo simts dienu laikā viņš kopā ar ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikā sagatavos ziņojumu par Eiropas aizsardzības nozares nākotni. Viņš ir apņēmies noformulēt jaunu pieeju aizsardzībai, identificēt, kādas ir nozares vajadzības, kā sekmēt kopīgas investīcijas un kā panākt, ka ES ir gatava visekstremālākajiem militārajiem pavērsieniem.

Kubiļus akcentēja, ka ir jātērē vairāk, efektīvāk un eiropeiski. Ir jāpalielina militārās industrijas ražošanas apjomi, jānotiek labākai informācijas apmaiņai starp ES dalībvalstīm un NATO par aizsardzības resursiem un nepieciešamajām spējām, kas paver iespējas izveidot kopīgu ES ražošanas plānu.

Viņaprāt, sekmējot kopīgus militāros iepirkumus, palielinot pieprasījumu, varēs panākt zemākas cenas un veicināt ilgtermiņa līgumu noslēgšanu. Tāpat esot jādomā par kopīgiem krājumiem, jāraugās, kā optimizēt ES finansiālo atbalstu un būtiski jāpalielina valsts un privātās investīcijas aizsardzības pētniecībā un attīstībā.