Šogad pieķerti trīs ārvalstu studenti bez tiesībām uz nodarbinātību

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien ar atbildīgajām iestādēm diskutēja par trešo valstu pilsoņu legālas uzturēšanās uzraudzību Latvijā. Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ES dalībvalstis, ne Eiropas Ekonomikas zonas valstis.

Atsevišķi deputāti mudināja atbildīgās iestādes aktīvāk kontrolēt viņu uzturēšanās un nodarbinātības tiesības, jo nelikumības šķietami vērojamas, piemēram, ātrās ēdināšanas un kurjeru pakalpojumu jomā.

Piemēram, deputāts Ingmārs Līdaka (AS) aicināja Valsts robežsardzi kopā ar pašvaldības policiju veikt aktīvākus reidus, lai pārliecinātos par patieso situāciju uz ielas, nevis gaidīt, kad tiks saņemta informācija. "Ja pa šo laiku noķerti trīs studenti, kuri strādā bez atļaujas. Trīs no tiem tūkstošiem, kas pa ielām dzīvojas. Nu neticu, kaut nositiet, neticu," uzsvēra Līdaka.

Viņaprāt, ja Latvijā būs pārāk viegli dzīvot un strādāt nelegāli, tad ziņa izplatīsies uz trešajām valstīm.

Tāpat deputātu satrauc potenciāls trešo valstu pilsoņiem veidot organizētas kopienas, lai gan patlaban situācija kopumā drošības jomā esot diezgan mierīga un nelegāli strādājošie un dzīvojošie "kulaciņus nevicina".

Deputāts Jurģis Klotiņš (NA) uzskata, ka trešo valstu pilsoņu legālas uzturēšanās uzraudzības jomā būtu jāveido starpministriju darba grupa, kas vērtētu attīstības tendences nodarbinātības un studentu jomā, lai laikus varētu sagatavot normatīvo aktu izmaiņas.

Arī komisijas priekšsēdētāja biedre Anna Rancāne (JV) pēc iestāžu pārstāvju uzklausīšanas atzina, ka ir diezgan daudz "balto plankumu" uzraudzībā un uzskaitē.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders deputātus informēja, ka patlaban Latvijā ir 10 880 ārvalstu studentu, tostarp 2499 tādi, kuri uzņemti šogad. Vislielākā interese ir par bakalaura līmeņa programmām.

Vislielākais ārvalstu studentu skaits ir Rīgas Stradiņa universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē.

70% studentu apgūst sociālās zinības, komerczinības, tiesības, biznesa vadības programmas, veselības aprūpi, sociālo labklājību, dabaszinības, matemātiku, informācijas tehnoloģijas un inženierzinātnes.

3040 studenti ir no Indijas, bet nedaudz vairāk nekā 1000 ir no Uzbekistānas. Tad seko Zviedrijas, Vācijas, Ukrainas un Šrilankas studenti.

Kopumā, skatoties uz Baltijas valstu fona, Latvijā ārvalstu studentu īpatsvars ir vislielākais, proti, aptuveni 15% no visa studējošo kopskaita. Aptuveni 1000 ārvalstu studentu katru gadu absolvē augstskolas, turklāt daļa ārzemnieku pēc mācību sākuma atgriežas studēt dzimtenē.

Valsts robežsardzes (VRS) Imigrācijas kontroles nodaļas priekšnieks Agnis Višņevskis parlamentāriešus informēja, ka neliela daļa trešo valstu pilsoņu ir studenti.

VRS regulāri sadarbojas ar augstskolām par tā saucamajiem problēmu studentiem, kuri kavē lekcijas un sāk parādīties aizdomas, ka viņu uzturēšanās mērķis nav studijas.

Neplānotie profilaktiskie reidi tiek veikti samērā reti, jo VRS vairāk koncentrējas uz mērķtiecīgas informācijas pārbaudi, saņemot ziņas no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Valsts darba inspekcijas (VDI).

Tāpat katru mēnesi VRS saņem anulēto uzturēšanās atļauju sarakstu, un šogad vidēji mēnesī bija aptuveni 1000 anulētu atļauju. Šogad gan tas saistīts ar to, ka februārī Krievijas pilsoņiem tika anulētas uzturēšanās tiesības Latvijā.

Ja salīdzina pagājušā gada pirmos desmit mēnešus un analoģisku laika periodu šogad, tad redzams, ka pērn bija 61 ārvalstu studentu pieļauts pārkāpums, bet šogad - 50. Šie pārkāpumi konstatēti ne tikai valsts iekšienē, bet arī ieceļojot un izceļojot. Lielākais pārkāpumu veids ir dzīvesvietas nedeklarēšana un PMLP neinformēšana par uzturēšanās vietas maiņu. Tāpat personām nav derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas. Šogad arī pieķerti trīs studenti, kuriem nebija piešķirtas tiesības uz nodarbinātību.

Kopumā šogad VRS konstatējusi 215 nodarbinātības pārkāpumus dažādās jomās, un studenti ir "tikai mazs lauciņš", norādīja VRS pārstāvis Višņevskis.

Viņš atkārtoja, ka VRS neveic daudz reidu, taču veiktajiem ir rezultāti. Piemēram, šogad janvārī VRS veica reidu biznesa augstskolas "Turība" kopmītnēs un kopumā tika konstatēti 14 pārkāpumi uzturēšanās nosacījumu jomā. Ar pašvaldības policiju esot regulāra sadarbība, turklāt pašvaldības policija regulāri zvanot uz VRS pēc bezbiļetnieku aizturēšanas sabiedriskajā transportā, lai pārbaudītu viņu identitāti.

PMLP priekšniece Maira Roze deputātiem pastāstīja, ka šogad 1.jūlijā Latvijā bija reģistrēti 100 397 ārzemnieki, kas likumīgi uzturējās šajā valstī. Viņa arī informēja, ka pērn anulēta 1121 uzturēšanās atļauja studentiem. Galvenie iemesli bijusi atskaitīšana no studiju programmas, mācību pārtraukšana un savlaicīga dokumentu neiesniegšana reģistrēšanai.

VDI vadītājs Renārs Lūsis informēja, ka katru gadu uz Latviju no citām ES valstīm tiek nosūtīts arvien vairāk darbinieku. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, to skaits esot dubultojies un sasniedz aptuveni 2000 cilvēku. Trešo valstu pilsoņi veido apmēram pusi. Visvairāk ārvalstnieku tiek nosūtīti uz būvniecības nozari.

Katru gadu tiek konstatēti aptuveni 1000 nereģistrēti darbinieki, no kuriem ārvalstnieki veido 7-9%. Visvairāk nereģistrēti nodarbinātie nelegāli strādā ēdināšanas jomā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu pārvaldes direktore Ilze Jankova informēja, ka VID ir reģistrējušies 4630 trešo valstu pilsoņi ar darbības veidu "citas pasta un kurjera darbības". Vienlaikus varot būt arī citi saimnieciskās darbības veicēji, kas norādījuši citu pamatdarbības veidu, bet arī sniedz šos pakalpojumus.