Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

ASV prezidenta vēlēšanas: Zelenskis un Rinkēvičs apsveic Trampu ar uzvaru (6)

Papildināts
Donalds Tramps. Foto: Jonah Elkowitz/Shutterstock

ASV trešdien turpinās prezidenta vēlēšanas, kurās patlaban pārsvaru pār tagadējo ASV viceprezidenti, Demokrātu partijas kandidāti Kamalu Herisu gūst ASV eksprezidents, Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps. 

Bijušais prezidents Tramps guvis uzvaru Aidaho, Aiovā, Alabamā, Arkanzasā, Dienviddakotā, Dienvidkarolīnā, Floridā, Indiānā, Jūtā, Kanzasā, Kentuki, Luiziānā, Misisipi, Misūri, Montānā, Ohaio, Oklahomā, Rietumvirdžīnijā, Teksasā, Tenesī, Vaiomingā, Ziemeļdakotā un Ziemeļkarolīnā, kamēr pašreizējā viceprezidente Herisa uzvarējusi Delavērā, Ilinoisā, Kalifornijā, Kolorado, Masačūsetsā, Merilendā, Ņujorkā, Oregonā, Rodailendā, Minesotā, Ņūdžersijā, Vērmontā, kā arī Kolumbijas apgabalā.

Saskaņā ar ziņu aģentūras "Associated Press" aprēķiniem Tramps ieguvis jau 267 elektoru balsis.

Lai nokļūtu Baltajā namā, kandidātam jāiegūst elektoru kolēģijā absolūtais vairākums, tas ir, vismaz 270 balsis.

Savukārt, saskaņā ar raidsabiedrības BBC datiem, Herisai ticis arī Minesotas štats un tā 10 Elektorālās kolēģijas balsis. Viņa uzvarējusi arī Ņūdžersijas štatā un tikusi pie tā 14 balsīm.

Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm, Tramps sev līdz šim nodrošinājis vismaz 266 elektoru balsis, bet Herisa - 219.

Trampu ar uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās apsveikusi arī Ministru prezidente Evika Siliņa.

"Latvijas prioritāte ir turpināt stiprināt transatlantiskās saites. Mēs paļaujamies uz spēcīgu ASV līderību pasaulē. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris un stiprs NATO sabiedrotais. Latvija tērē vairāk nekā 3% no IKP aizsardzībai," mikroblogošanas vietnē "X" raksta Siliņa.

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apsveicis Donaldu Trampu ar uzvaru prezidenta vēlēšanās.

Prezidents platformā "X" norāda, ka cer uz sadarbību ar Trampu, lai stiprinātu divpusējās attiecības un transatlantisko partnerību.

"Eiropai ir vajadzīgas spēcīgas ASV, un ASV ir vajadzīga spēcīga Eiropa. Latvija ir un būs spēcīgs un uzticams ASV partneris," pauž prezidents.

Tāpat Trampu ar ievēlēšanu amatā sveic arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Viņš norāda, ka ASV galvenais Lietuvas stratēģiskais sabiedrotais un abas valstis nopietni uztver savu drošību. Nausēda piebilst, ka Lietuva šobrīd aizsardzībai atvēl 3,5% no sava iekšzemes kopprodukta un turpinās palielināt savus ieguldījumus.

"Transatlantiskajai vienotībai ir izšķiroša nozīme!" "X"vēsta Nausēda.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis mikroblogošanas vietnē "X" apsveicis Trampu ar uzvaru.

No septiņiem vēlēšanu iznākumam izšķiroši svarīgajiem tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem, Tramps uzvarējis trijos - Džordžijā, Pensilvānijā un Ziemeļkarolīnā. 

Herisas izredzes uzvarēt šobrīd sarukušas līdz minimumam.

Tāpat viņš apsteidz Herisu arī pārējos četrps svārstīgajos štatos, vēsta raidsabiedrība BBC.

Pagaidām nav noskaidrots uzvarētājs vēl četros svārstīgajos štatos - Arizonā, Mičiganā, Nevadā un Viskonsinā, tomēr aplēses rāda, ka tajos vadībā ir Tramps.

Uzvara šajos svārstīgajos štatos nodrošinās 77 elektoru balsis.

Raidsabiedrība CNN prognozē, ka Havajās un Virdžīnijā uzvarēs Herisa. Savukārt saskaņā ar CNN prognozēm Tramps triumfēs Nebraskā.

Balsu skaitīšana turpinās, taču ASV mediji vēsta par gaidāmo Trampa uzvaru. Telekanāls "Fox News" pat prognozē, ka Tramps jau ieguvis 277 elektoru balsis, tādējādi nodrošinot sev uzvaru.

Herisas vēlēšanu štābs paziņojis, ka viņa neuzstāsies ar publisku uzrunu pēcvēlēšanu naktī, bet tā gaidāma trešdien. ASV austrumkrastā pašlaik ir pāri vieniem naktī. Savukārt Tramps drīzumā gatavojas uzrunāt savus atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.

ASV prezidents netiek ievēlēts tieši, bet vēlētāji patiesībā izraugās 538 elektorus, kuri tad arī ievēl nākamo Baltā nama saimnieku.

Lai nokļūtu Baltajā namā, kandidātam jāiegūst elektoru kolēģijā absolūtais vairākums, tas ir, vismaz 270 balsis.

Līdz ar prezidenta vēlēšanām otrdien tiek pārvēlēta arī trešdaļa senatoru un visi Pārstāvju palātas locekļi. Cīņa norisinās par 34 vietām Senātā un par 435 vietām Kongresa apakšpalātā.

Saskaņā ar ar mediju aplēsēm republikāņi, kas cer pārņemt šobrīd demokrātu kontrolēto Senātu, līdz šim izcīnījuši 11 no vakantajām senatoru vietām, bet demokrāti - arī 11.

Tādējādi šobrīd republikāņiem nodrošinātas 49 no 100 senatoru vietām, bet demokrātiem - 39.

Savukārt cīņā par Pārstāvju palātu republikāņi līdz šim ieguvuši 164, bet demokrāti 112 vietas.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu