Arī Sprūds apstiprina, ka par Rēzeknes pusē nokritušo krievu dronu informēja iedzīvotājs

Vaicāts, vai ar to jāsaprot, ka aizsardzības resors nezināja, ka šis drons ielidoja Latvijā un tas netika monitorēts, Sprūds skaidroja, ka "tas viens otru neizslēdz, lai šeit nebūtu nekādu pārpratumu".

"Protams, ka šī monitorēšana ir bijusi ar ierobežotām spējām," atzina ministrs, skaidrojot, ka monitorēšana "nav tikai par radariem, bet arī par to, kā citas institūcijas redz un saskata to, kas mūsu virzienā virzās".

"Es šeit tiešām būtu piesardzīgs vai atturīgs ar konkrēto informāciju," viņš teica.

Ministrs uzsvēra, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir gan detekcijas, gan monitorēšanas, gan notriekšanas spējas, tomēr šīs spējas ir ierobežotas. Detekcijas un monitorēšanas spējas kopumā ir fragmentāras, daļējas, sacīja ministrs.

"Tieši tāpēc varbūt nonācām pie tā, ka šis noslēguma posms - nokrišana - ir informācija, kas ienāca no konkrētā iedzīvotāja, bet vēlreiz - tas nav tikai tas, kas tiek saskatīts radaros, ir citas iespējas," viņš pauda, vēlreiz uzsverot, ka būtu atturīgs komentēt, kādu informāciju var redzēt citādāk.

Kā ziņots, 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas "Shahed" tipa drons. Latvijas NBS situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījās daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.

Kopš 7.septembra incidenta, aizsardzības nozare ir veikusi konkrētus uzlabojumus visos Latvijas gaisa telpas uzraudzības līmeņos, kā arī izstrādājusi mehānismu ātrākai un precīzākai sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu apziņošanai līdzīgās apdraudējuma situācijās, aģentūru LETA iepriekš informēja Aizsardzības ministrijā.

Ministrijas izplatītā paziņojumā apgalvots, ka nozares eksperti ir veikuši padziļinātu incidenta un NBS reaģēšanas izvērtējumu, skaidri identificējot nepieciešamās izmaiņas sistēmā.