Zviedrijas tiesa Korāna dedzinātājam piespriež četru mēnešu cietumsodu

Rasmuss Paludans 2022.gadā izprovocēja nekārtības Zviedrijā, kad devās tūrē pa valsti un publiski dedzināja Korāna eksemplārus.

Augustā prokuratūra viņu apsūdzēja "kūdīšanā pret etnisko grupu" par protestu dienvidu pilsētā Malmē 2022.gada aprīlī, kad viņš apgānīja un aizdedzināja musulmaņu svēto grāmatu, vienlaikus izsakot nicinošus komentārus par musulmaņiem.

Viņam tika izvirzīta arī otra apsūdzība par šīs pašas normas pārkāpumu saistībā ar citu incidentu, kurā viņš izteica aizskarošas piezīmes par arābiem un afrikāņiem.

Malmes apgabaltiesa konstatēja, ka Paludans "sapulcēs cita starpā paudis nicinājumu pret musulmaņiem un ka viņa rīcību nevar attaisnot kā islāma kritiku vai politisku kampaņu".

"Ir pieļaujams publiski kritizēt, piemēram, islāmu un pat musulmaņus, taču nicinājums pret kādu cilvēku grupu noteikti nedrīkst pārsniegt atbilstošas un atbildīgas runas robežas," paziņojumā norādīja tiesnesis Niklass Soderbergs.

"Šajos gadījumos šāda diskursa nebija. Tā vietā izteikumu mērķis bija tikai nomelnot un aizvainot musulmaņus," viņš piebilda.

Tiesa atzina Paludanu par vainīgu un piesprieda četru mēnešu cietumsodu.

Paludans noliedza apsūdzības, apgalvojot, ka viņa protesti bijuši viņa nelielās partijas "Stram Kurs" ("Stingrā līnija") kampaņas sastāvdaļa, un viņa izteikumi bijuši tikai islāma kritika.

Otrdien viņš ziņu aģentūrai TT sacīja, ka plāno pārsūdzēt spriedumu.

Pēc savas 2022.gada protesta tūres Paludans vēlāk izraisīja starptautisku spriedzi, kad 2023. gada janvārī aizdedzināja Korānu pie Turcijas vēstniecības Stokholmā.

Incidents saasināja attiecības starp valstīm laikā, kad Turcija kavēja Zviedrijas pievienošanos NATO.

Attiecības starp Zviedriju un vairākām Tuvo Austrumu valstīm vēl vairāk saasinājās pēc vairākiem protestiem, ko 2023.gada vasarā sarīkoja irākiešu bēglis Salvans Momika. Arī tajos tika apgānīts Korāns.

Šā gada augustā Momika un viņa līdzprotestētājs Salvans Najems tika apsūdzēti arī etniskā naida kurināšanā, un tiesas prāva paredzēta janvārī.

Zviedrijas valdība nosodīja apgānīšanu, vienlaikus norādot uz valsts konstitūcijā aizsargātajiem vārda un pulcēšanās brīvības likumiem.