Mati ir katra cilvēka rota. Tomēr dzīvē mēdz gadīties, ka slimību vai ārstēšanās gaitā galvasrota tiek zaudēta uz laiku vai dažkārt - pavisam. Sākas stress - ko darīt tālāk? Kamēr vieni savus garos matus ziedo ārzemēm parūku veidošanai, tikmēr citi iztiek ar ap galvu apsietiem lakatiem vai veikalos nopērkamajām parūkām, kas saveļas jau pēc dažām lietošanas reizēm. Vai valstī pieejams atbalsts šiem cilvēkiem?

Interjera dizainere Ieva Putniņa jūtas brīvi un pašpārliecināti arī bez matiem, taču tā tas nav bijis vienmēr. Viņai ir reta autoimūna slimība - alopēcija. 12 gadu vecumā viņai sāka strauji izkrist mati, bet pēc gada to vairs nebija. Skolā nācās slēpties - nēsāja parūkas, vilka cepures, pielāgoja izskatu skeiteru stilam un izlikās, ka viss ir kārtībā.