Valainis vērtē vairākus iespējamos risinājumus pārtikas preču cenu samazināšanai

Viņa norāda, ka ekonomikas ministra piedāvātos risinājumus pārtikas preču cenu samazināšanai koalīcija turpinās skatīt novembra otrajā pusē. Tikmēr ministrija turpinās darbu pie nepieciešamajiem grozījumiem regulējumā.

Tostarp tiek vērtēta uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam. Priekšlikuma būtība ir ierobežot mazumtirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku. Ikdienas pārtikas preču patēriņa grozā esošajām precēm tiktu noteikts uzcenojuma ierobežojuma slieksnis.

Tāpat tiek vērtēta zemākās cenas noteikšana katrā preču kategorijā. Priekšlikums paredz definēt ikdienas patēriņa preču grozu, kur katrā preču kategorijā mazumtirgotājam brīvi pēc savas izvēles ir jāizvēlas vismaz viens savā mazumtirdzniecības tīklā esošs produkts, kuram jānosaka zemākā cena tirgū.

Tiek vērtēta arī preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešana, tādējādi saasinot mazumtirgotāju konkurences cīņu par patērētāju un pozitīvi ietekmējot cenu politiku.

Tāpat tiek vērtēta iespēja aizliegt iznīcināt nepārdotās pārtikas preces noteikšana. Aizliegums mazumtirgotājiem utilizēt nepārdotās pārtikas preces, kas mudina mazumtirgotājus ziedot vai pārdot liekos produktus par pazeminātu cenu, padarot preces pieejamākas.

Vērtēts tiek arī aizliegums piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm, lai stabilizētu patēriņa cenas.

Iļjinska norāda, ka ministra iecerētajam plānam ir vairāki mērķi.

Primārais mērķis ir panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem nav jāpārmaksā par pamata nepieciešamības precēm. Tāpat ir nepieciešams novērst atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai zem pašizmaksas.

Lai līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret ražotājiem, būtu jāveic grozījumi “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā”, precizējot, kas tiek uzskatīts par negodīgu tirdzniecības praksi, jānosaka aizliegums pieprasīt piegādātājam iepirkuma cenu, kas ir zem ražotāja pašizmaksas vai tuvu tai, kā arī veikt citus grozījumus. Tāpat būtu jāpastiprina tirgotāju atbildība par likuma pārkāpumu izdarīšanu līdz apmēram 4% no neto apgrozījuma, min Iļjinska.

EM ir apkopojusi datus, ka mājsaimniecības, kurās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir 236 eiro, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērē gandrīz 30% ienākumu, bet tie, kuri saņem 324 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, - vairāk nekā 25%.

Jau vēstīts, ka valdošās koalīcijas partijas pirmdien, 4.novembrī, vienojās strādāt, lai mazinātu pārtikas cenas lielveikalos.

"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics žurnālistiem norādīja, ka sanāksmes laikā bija plašas diskusijas par pārtikas precēm lielveikalos, piebilstot, ka, viņa izpratnē esot redzams, ka Latvijas lielveikalos ir karteļa pazīmes. "Mēs redzam, ka ir nesamērīgi augstas pārtikas cenas," viņš piebilda.

Tāpat ziņots, ka Ekonomijas ministrija līdz šā gada beigām varētu sagatavot piedāvājumu maksimālā pārtikas cenu uzcenojuma līmeņa noteikšanai.

Ekonomikas ministra rosinātajam pārtikas cenu ierobežošanas plānam ir vairāki mērķi, tostarp panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem nav jāpārmaksā par pirmās nepieciešamības precēm. Tāpat plānots novērst atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas.

Šos divus risinājumus varētu ieviest tuvākajā laikā, jo likumprojekts ir izstrādes stadijā, un novembra laikā to varētu saskaņot virzīšanai uz Ministru kabinetu. Vienlaikus arī paredzēts veicināt vietējo pārtikas preču īpatsvara pieaugumu tirdzniecības vietās.