Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Video "Aiz priekškara": Mamikins Krievijas raidījumos turpina pārsteigt ar jauniem meliem (1)

Foto: Ekrānuzņēmums no video

Par pagājušās nedēļas Kremļa propagandas hitu kļuva Slovākijas premjerministra Roberta Fico sniegtā intervija propagandistei Olgai Skabejevai. Intervija bija īsta ideoloģiska medusmaize Maskavai, jo sniedza iespēju klāstīt, ka Eiropas Savienībā (ES) nebūt nav vienotas negatīvas nostājas pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā arī plātīties, ka Krievijai Eiropā joprojām ir draugi.

Līdztekus lielu daļu ideoloģiskā stāsta aizņēma Krievijas lieliskās attiecības ar Ziemeļkoreju. Krievi vēl joprojām oficiāli neatzīst, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas Ukrainas frontē, taču vienlaikus nemitīgi tiek apgalvots, ka tad, ja tā izrādītos patiesība, tas būtu absolūti leģitīmi, jo Krievijai un Ziemeļkorejai ir noslēgts līgums par savstarpēju palīdzību agresijas gadījumā.

Krievi arī turpināja reflektēt par ASV prezidenta vēlēšanām, turpinot jau labu laiku aizsākto diskursu, ka amerikāņu vēlēšanu sistēma ir viscaur sapuvusi un tajā visu izšķir nauda. Pēc propagandistu domām, šajās vēlēšanās galvenais būšot nodrošināt republikāņu kandidāta drošību, jo "nelietīgie" demokrāti apdraudot kandidāta Donalda Trampa dzīvību.

Runājot par citām vēlēšanām, kārtējo reizi tika apspēlēts tas, kā Rietumi nevarot samierināties ar "godīgajām" vēlēšanām Gruzijā un gatavo valsts apvērsumu. Savukārt Moldovas prezidenta vēlēšanas, kur uzvarējusi ir līdzšinējā prorietumnieciskā prezidente Maija Sandu, propagandistu ieskatā, protams, bija negodīgas, jo "godīgā cīņā Sandu uzvarēt nevar".

Krievu draugi - Fico un Kims Čenuns

Slovākijas premjera Fico galvenie vēstījumi ES un ASV sankcijām pakļautajai propagandistei Olgai Skabejevai, kas Krievijas kara noziegumus Ukrainas pilsētā Bučā vērtēja kā viltus ziņas, pilnībā iekļāvās Kremļa naratīvā un bija simtprocentīgi pretēji ES kopējai nostājai.

Fico klāstīja, ka Rietumu palīdzība Ukrainai tikai "paildzinot" karadarbību, ka sankcijas pret Krieviju esot neefektīvas un viņš esot gatavs runāt ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par "miera" risinājumiem. Nožēlojams bija viņa izteikums, ka "tāpat kā Ukrainai, arī Krievijai ir vajadzīgas savas drošības garantijas", tādējādi vienādojot agresoru un upuri.

Slovākijas premjers Kremļa labākajās ideoloģiskajās tradīcijās klāstīja, ka nevar pieņemt tādu pasaules politisko izkārtojumu, kurā vienīgais noteicošais esot ASV viedoklis. Tāpat Fico solīja apmeklēt 2025.gadā paredzētās 9.maija svinības Maskavā.

Par Fico sniegto interviju Rietumu sankcijām pakļautajai propagandistei un viņa izteikumu, ka Rietumu palīdzība Ukrainai tikai "paildzina" karadarbību, sašutumu pauda vairāku ES valstu politiķi, bet visasāko nopēlumu Fico izpelnījas no pašmāju prorietumnieciskās opozīcijas pārstāvjiem. Cita starpā Fico kritiķi uzsvēra, ka pat prokrieviskais Ungārijas premjers Viktors Orbāns neatļautos sniegt interviju Kremļa propagandas ruporiem.

Pati Skabejeva un viņas ideoloģiskais līdzbiedrs Jevgēņijs Popovs par Fico runāja kā par politiķi, kuram pirmajā vietā esot savas valsts intereses, un tādēļ viņš vēloties pragmātiskas attiecības ar Krieviju un negribot pakļaut slovākus destruktīvajam ASV diktātam.

Reaģējot uz Fico oponentu izteikumu, ka viņš ir drauds Eiropas drošībai, Popovs paziņoja, ka acīmredzami pret Slovākijas premjeru tikšot gatavots atentāts.

Pats Fico tikmēr var "lepoties", ka savā Krievijas mīlestībā kopā ar Orbānu ir piepulcējies pasaulē izolētākajai valstij Ziemeļkorejai. Tās līderis Kims Čenuns, kā gavilēdami paziņoja propagandisti, jau ir izteicies, ka Ziemeļkorejas tauta ir kopā ar Krieviju tās "svētajā karā".

Ir tikai likumsakarīgi, ka Maskavā viesojās ANO sankcijām pakļautās valsts ārlietu ministre Čve Sonhi, kuru uzņēma Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. "Mēs nešaubāmies, ka godājamā Krievijas prezidenta Vladimira Putina gudrā vadībā Krievijas armija un tauta noteikti gūs lielu uzvaru savā svētajā cīņā par savas valsts suverēno tiesību un drošības aizsardzību," tikšanās laikā uzsvēra Čve. Uz ko Lavrovs atbildēja, ka Maskava ir "dziļi pateicīga mūsu korejiešu draugiem par viņu principiālo nostāju attiecībā uz notikumiem Ukrainā". Zīmīgi, ka neviens no ministriem nepieminēja Rietumu paziņojumus par Ziemeļkorejas karaspēka izvietošanu Ukrainā.

Tikmēr odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs paziņoja, ka būtu tikai normāli, ja Ziemeļkorejas karavīri, ja tāda vajadzība rastos, dotos uz fronti palīgā Krievijai. Solovjovs arī atsaucās uz Putina vizītes Phenjanā laikā ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu parakstīto vienošanos, kas paredz savstarpēju militāru palīdzību gadījumā, ja kādai no valstīm tiek uzbrukts. Apgalvojums, ka agresors patiesībā ir upuris, krievu ideoloģiskajā diskursā ir klātesošs jau kopš kara sākuma, un propagandisti nemitīgi apgalvo, ka Krievija īsteno "aizsardzības" karu un Rietumi ir tie, kas uzbrūk.

Maskavai sadarboties ar Ziemeļkoreju nekavē arī pret šo valsti noteiktās ANO sankcijas, par kurām savulaik balsoja arī Krievija. Pašlaik Kremļa angažētie "politologi" apgalvo, ka pasaule ir mainījusies un sankcijām pret Ziemeļkoreju neesot nekāda pamata, jo šī valsts tikai "aizsargājot" savu suverenitāti pret potenciālo Rietumu intervenci.

Jau kopš Putina šīs vasaras vizītes Phenjanā Kremļa ideoloģiskie vēstneši ir pauduši, ka Ziemeļkoreja esot lieliska valsts, pret kuru noteiktas sankcijas tikai tādēļ, ka šī valsts pretojas ASV spiedienam un nevēlas padoties Vašingtonas virskundzībai. Krievija un Ziemeļkoreja varot sadarboties, lai pretstāvētu ASV hegemonijai, apgalvo Maskava. Propagandisti arī uzsver, ka Krievijai, pret kuru karojot vairāk nekā 50 valstis, nekādā gadījumā nevajadzētu kautrēties par militāru sadarbību ar Ziemeļkoreju.

ASV, Gruzijas un Moldovas vēlēšanas

Lai gan Kremlis, lasi, Putins, apgalvo, ka ASV vēlēšanas esot tikai amerikāņu tautas darīšana un Krievija tajā tikai noraugās no malas, propagandistu vēstījumi liecina par pretējo. Jo tuvāk nāk vēlēšanas, jo vairāk Kremļa televīzijās parādās sižeti par ASV vēlēšanu sistēmu un abiem kandidātiem. No vēstījumiem ir skaidri saprotams, lai arī tas nevienā brīdī netiek skaļi pateikts, ka Maskavas favorīts ir tieši Tramps. Tādēļ nemitīgi tiek rādīti sižeti, kuros tiek nomelnota demokrātu kandidāte Kamala Herisa.

Līdztekus izskan sazvērestības teorijas par to, ka ASV patiesībā pārvalda "dziļā valsts" (deep state), kas saskaņā ar politiskās konspirācijas teoriju ir slepens federālās valdības locekļu tīkls (īpaši FIB un CIP ietvaros), kas strādā kopā ar augsta līmeņa finanšu un rūpniecības struktūru vadītājiem, lai īstenotu varu paralēli ievēlētajai ASV valdībai. Proti, Krievijas sabiedrībai tiek iestāstīts, ka faktiski ASV pārvalda politiska "mafija", kuru veido specdienesti kopā ar lielajām korporācijām. Tā teikt, "vienkāršajam" krievam pret Ameriku jājūt naids, neuzticība un riebums. Tādēļ arī ir visi propagandas stāsti gan par "dziļo valsti", gan vēlēšanām, kurās visu nosaka nauda, gan transvestītiem ASV armijā, gan sabiedrības "pārņemtību" ar homoseksuālismu un pedofīliju.

Uz šāda fona propagandistiem ir daudz vieglāk iztēlot Krieviju par apsolīto "Ēdenes dārzu", laimes zemi un pēdējo kristīgās civilizācijas bastionu, tādējādi piešķirot jēgu "parasto" krievu visai nožēlojamajai dzīvei, kas daudziem ir ļoti nabadzīga un kuru raksturo ūdens akā un sausā tualete dārzā.

Savukārt attiecībā uz vēlēšanām Gruzijā un Moldovā iezīmējās divi visnotaļ atšķirīgi vēstījumi. Gruzijā, kurā ar Krievijas iejaukšanos, uzvarēja prokrieviskā partija "Gruzijas sapnis", vēlēšanas esot bijušas godīgas, savukārt Moldovā, kur neveiksmi piedzīvoja prokrieviskais prezidenta amata kandidāts, tās bijušas negodīgas.

Propagandisti, kuriem melot ir tikpat dabiski kā elpot, paziņoja, ka EDSO novērotāji neesot atraduši nevienu pārkāpumu Gruzijas vēlēšanu norisē. Runas par pārkāpumiem esot Rietumu izdomājumi, kas vēloties Gruziju ieraut karā ar Krieviju. Kremļa ideologiem nenāca ne prātā pieminēt EDSO mājaslapā publicēto, ka, "lai gan vēlētājiem tika piedāvāta izvēle starp 18 kandidātu sarakstiem un kandidāti kopumā varēja brīvi aģitēt, Gruzijas parlamenta vēlēšanas traucēja iesakņojusies polarizācija un bažas par nesen pieņemtajiem tiesību aktiem un to ietekmi uz pamatbrīvībām un pilsonisko sabiedrību, kā arī ļoti šķeltnieciskā kampaņas retorika un plaši izplatītie ziņojumi par spiedienu uz vēlētājiem".

"Kremlini" arī izlikās nezinām, ka EDSO par godīgai vēlēšanu norisei traucējošu ir atzinusi Gruzijas pieņemto Ārvalstu aģentu likumu. "Šīs vēlēšanas iezīmējās ar augstu politiskās un mediju vides polarizāciju, naida runu pret opozīciju un pilsonisko sabiedrību un pretestību prezidenta institūcijai," norādīja PACE (Eiropas Padomes parlamentārā asamblejas) delegācijas vadītājs Julians Bulai. Viņš uzsvēra, ka, "ņemot vērā balsu pirkšanas gadījumus, plaši izplatīto politiskā spiediena atmosfēru un partiju organizētu iebiedēšanu pirms vēlēšanām un vēlēšanās, īpaši laukos, kā arī jautājumus par valsts institūciju objektivitāti, mēs paužam bažas par vēlēšanu apstākļiem".

Savukārt par Moldovas vēlēšanām plašos sižetos notika gaušanās, ka moldāvu vēlētājiem Rietumvalstīs esot bijis iespējams nobalsot daudz vieglāk nekā moldāviem Krievijā, tādēļ vēlēšanu rezultāti esot negodīgi, un Sandu uzvaru nodrošināja tikai to moldāvu balsis, kas dzīvo Rietumos.

Mamikins atkal spridzina

Pie kādreizējā Latvijas Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina melīgajiem izteicieniem krievu propagandas raidījumos visi, šķiet, jau pieraduši. Tomēr Mamikins prot pārsteigt. Ja pirms divām nedēļām viņš klāstīja, ka Latvijas bankas aizņēmējiem gatavas norakstīt parādus, ja tie slēgs līgumus ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un dosies karot uz Ukrainu, tad pagājušajā nedēļā bija jauns vēstījums.

Proti, tūkstošiem jaunu vīriešu dodoties prom no Latvijas, jo baidoties no iesaukšanas armijā obligātajā dienestā, kas varot nozīmēt nokļūšanu Ukrainā. Latvijā cilvēki dzīvojot absolūtā nabadzībā, jo visi brīvie līdzekļi aizejot Ukrainai, kā arī tam, lai bruņotos.

Šoreiz Mamikinam bija arī kādas patiesības drumslas, kuras pačāpstināt. Proti, viņš bija "noraizējies", ka Latviju izslēgs no Eiropas Kosmosa aģentūras, jo tā nespējot samaksāt biedra naudu. Šī ziņa diemžēl atbilst patiesībai. Šā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusā nepieciešamo 9,5 miljonu eiro vietā ir ieplānoti vien 23,6% no vajadzīgā finansējuma. Līdz ar to Latvijai ir risks kļūt par pirmo gadījumu Eiropas Kosmosa aģentūras vēsturē, kad dalībvalstij tiek atsaukts tās statuss.

Solovjovam šī ziņa kļuva par iemeslu ieņirgt, ka latviešiem tātad neiznākšot kosmosā nevienam iemācīt latviešu valodu, jo kosmosā to nevienam nevajagot.

MAF
MAF Foto: LETA

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu