Vāc parakstus par valsts finansējuma palielināšanu mācību līdzekļu iegādei Latvijas skolām

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Kristīne Liepa. Viņa aicina izstrādāt "skaidru sistēmu", lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu situācijas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus.

2024.gada budžetā mācību līdzekļiem valsts atvēlēja 9,4 miljonus eiro, no kuriem 2,8 miljoni eiro tika novirzīti digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām. Arī 2025.gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī vēl 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Attiecīgi nākamgad uz vienu skolēnu tiks atvēlēti 35 eiro mācību līdzekļu iegādei.

Iniciatīvas autore norādīja, ka ar 35 eiro uz vienu skolēnu pietiek tikai mācību līdzekļu komplekta iegādei vienā priekšmetā. "Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu," sprieda Liepa.

Viņa pauda, ka liela daļa skolotāju esot spiesti lūgt vecākiem pirkt darba burtnīcas vai izmantot nelikumīgas metodes, piemēram, grāmatu kopēšanu, lai nodrošinātu mācību materiālus visiem skolēniem. Savukārt strādāšanu ar kopētām lapām iniciatīvas autore raksturo kā neērtu un nepraktisku, jo lapas saburzās vai pazūd, un pēc tam skolēni nevar atkārtot iepriekš apgūto.

Kā vēstīts, lai skolas nodrošinātu ar visiem mācību līdzekļiem, valstij jāatrod papildu 14 miljoni eiro gadā, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aplēses.

Pašvaldības papildus valsts dotācijai finansējumu mācību līdzekļu iegādei meklē arī savos budžetos. Kā aģentūru LETA informēja izdevniecība "Skolas Vārds", pašvaldību atvēlētais ir ļoti atšķirīgs - no aptuveni 2000 eiro Varakļānu novadā līdz apmēram 412 000 eiro Jelgavā.

Izdevniecības vadītāja Violeta Brenčeva norādīja, ka dažas pašvaldības atvēl ievērojamu papildu finansējumu, savukārt citām tas ir ierobežots. Tas var radīt nevienlīdzīgu pieeju resursiem dažādu reģionu skolās.