Vācijā ieviesta unikāla apbedīšanas metode – mirušo kompostēšana (2)

Šo metodi izstrādājis Berlīnes jaunuzņēmums "Circulum Vitae", kura inovatoriem pirmajiem Eiropā 40 dienu laikā – turklāt likumīgā ceļā – cilvēka ķermeni izdevies pārvērst mēslojumā. Lai gan šī metode tiek kritizēta un tai ceļā stāv dažādi birokrātiski šķēršļi, interese par to pieaug gan Vācijā, gan citās valstīs.

Mirušā ķermenis 40 dienu garumā tiek apstrādāts "kūniņās", kuras atrodas Ķīles un Melnās kapsētas vecajās kapličās izvietotās "medus šūnās". Tās patlaban ir vienīgās vietas Eiropā, kur tiek kompostētas cilvēku mirstīgās atliekas.

Ņemot vērā, ka apbedīšanas kārtība katrā Vācijas federālajā zemē tiek noteikta saskaņā ar teritorijas likumiem, Šlēsvigas-Holšteinas federālā zeme ir vienīgā, kur tiek atļauta cilvēka mirstīgo atlieku kompostēšana.

Apbedīšanas procesā vispirms tiek sagatavota vairākas reizes lietojamā "kūniņa", kas tiek piepildīta ar salmiem, sienu, ziediem, un aptuveni 150 litriem ūdens. Tajā var ievietot arī grieztos ziedus un uz bioloģiski noārdāmā papīra uzrakstītas kartītes. 

Pēc tam tajā ievieto ar plīvuru pārklātu mirušā ķermeni. Ķermeņa daļas pēc tam noklāj ar augiem, pakāpeniski noņemot plīvuru. Mirušā tuvinieki šo procesu var vērot kapelā vai paši piedalīties apbedīšanā. 

Kūniņā temperatūra paaugstinās līdz +70 grādu atzīmei. Karstuma, mitruma un skābekļa padeves dēļ ķermenis var ātri sadalīties. Lai nodrošinātu pietiekamu mitruma un skābekļa daudzumu, kūniņu regulāri lēni pārvieto.

Šāds process notiek arī "medus šūnā", pēc tam konteineru uzliek uz konstrukcijām, kurām pievieno gaisa cirkulācijas filtrus.

Šai metodei nav nepieciešams rakt dziļas bedres vai lietot zārkus – pietiek ar vien 70 centimetrus dziļu bedri. Zemē tiek iejaukti arī sasmalcināti kauli, jo tie nesadalās. No komposta tiek izņemtas arī protēzes, kuras nodod īpašās apglabāšanas vietās.

Kompostu pārklāj ar melnzemes kārtu. No cilvēka mirstīgajām atliekām izveidotā augsne ir auglīga – ja tajā iestāda ziedus, tie izaugs.

"Circulum Vitae" uzsver, ka šī metode ir ilgtspējīga, jo neizdala oglekļa dioksīda emisijas un cilvēka ķermeņa komposts mēslo augsni.