Bijušais ASV komandieris: Krievijai nebūtu nekāda labuma no kodolieroču lietošanas

Viņš asi kritizēja ASV nevēlēšanos ļaut ukraiņiem vērst Rietumos ražotos ieročus pret jebkuriem leģitīmiem mērķiem Krievijas teritorijā.

"Manuprāt, šī pašreizējās administrācijas politika ir briesmīga, un es tai nepavisam nepiekrītu. Nav ne juridisku, ne morālu, ne taktisku vai militāru iemeslu ukraiņus ierobežot," drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā aģentūrai LETA sacīja Hodžess.

Atvaļinātais ģenerālleitnants uzskata, ka šādas ASV politikas pamatā ir pārmērīgas bailes no tā, ka Krievija varētu pielietot kodolieročus.

"Tādējādi mēs ļaujamies viņu iebiedēšanas politikai. Un tā tas turpinās jau vairāk nekā divus gadus. Mums reiz ir skaidri jāapzinās, ka Krievija blefo," uzsvēra Hodžess.

"Protams, nevaru apgalvot, ka šāda iespēja nepastāv pilnīgi nemaz - jā, viņiem ir tūkstošiem kodolieroču un viņiem ir vienalga, cik daudzus nevainīgus cilvēkus viņi nogalina, ieskaitot savējos. Tomēr padomājiet - kāpēc gan lai viņi pielietotu kodolieročus? Nav nekādu ieguvumu, pavisam nekādu. Labumu dod tikai draudēšana ar kodolieročiem, jo viņi redz, ka tas mūs aptur. Mēs tādēļ skaidri nepasludinām, ka gribam redzēt Ukrainas uzvaru, mēs neļaujam izmantot savus ieročus pret mērķiem Krievijā, mēs ukraiņiem nosūtam 40 gadus vecu bruņojumu. Tāpat neesam pielietojuši arī pilnu ekonomisko ietekmi," skaidroja bijušais ASV spēku komandieris Eiropā.

Viņš piebilda, ka ne Ķīna, ne Indija nepavisam nevēlas, lai Krievija pielietotu kodolieročus, jo tās negrib traucēt savu piekļuvi lētai naftai un gāzei.

"Mans prezidents Krievijai ir pateicis, ka to sagaida katastrofālas sekas, ja Maskava pielietotu kodolieročus. Līdz ar to šādu soli no Krievijas vērtēju kā ārkārtīgi maz ticamu. Mums ir jāpārtrauc sevi tā dēļ ierobežot," sacīja Hodžess. "Krievi zina, ka viņi nespēj sakaut ukraiņus. Viņu vienīgā cerība ir uz mums - ka mēs pagriezīsim muguru Ukrainai," viņš norādīja.

Hodžess uzskata, ka tad, ja Rietumi nolemtu pavisam nopietni tiekties panākt Ukrainas uzvaru, tad apturētu naftu un gāzi, kas plūst uz Ķīnu un Indiju, jo tas ir vienīgais, kas Krievijai rada pietiekamus ienākumus, lai varētu iepirkt ieročus no Ziemeļkorejas un Irānas. Turklāt šim nolūkam nekādas jūras blokādes viņaprāt nebūtu nepieciešamas.

"Pietiktu, ja vien Eiropas Savienība pielietotu pilna apmēra juridisko autoritāti, lai apturētu šos kuģus, kas acīmredzami ir bīstami videi un nav atbilstoši apdrošināti. Valstīm ir vara panākt likumu ievērošanu. Mēs varētu būt daudz agresīvāki, piespiežot šos likumus ievērot," viņš skaidroja, piebilstot, ka vienlaikus viņš atbalstītu Ukrainu, tai piešķirot ieročus, ar kuriem dot triecienus pa naftas un gāzes infrastruktūru Krievijā.

Jautāts par ASV prezidenta vēlēšanu iznākuma potenciālo ietekmi uz drošības situāciju Eiropā un karu Ukrainā, Hodžess norādīja, ka Krievija uzbruka, neskatoties uz ASV atbalstu Ukrainai.

"Šie Krievijas draudi nekur nepaliks. Ja nu ASV, [Donalda] Trampa administrācijas pārvaldītas, nolemj, ka šī ir Eiropas problēma - kas tā, protams, nav un tā ir arī mūsu problēma -, un pagriež Ukrainai muguru, tad ievērojami pieaugs risks visai Eiropai. Baltijas valstīm, Vācijai, kas būtu vislielākā zaudētāja - pie viņiem ierastos miljoni bēgļu, un vācu uzticamība būtu smagi iedragāta," brīdināja Hodžess.

Viņš norādīja, ka ASV Eiropas sabiedroto interesēs ir sagatavoties iespējamībai, ka Eiropā var arī nebūt tik daudz amerikāņu klātbūtnes kā šobrīd.

"Laimīgā kārtā Kongress atbalsta Ukrainu. Es īsti neparedzu, ka šis atbalsts varētu pēkšņi tikt nogriezts," tomēr piebilda Hodžess.