Vēstules kopumā saņems ap 70 000 cilvēku, un šāds risinājums esot aizgūts no ārvalstīm un "nadžinga" metodes.
"Tās ir vecās Rietumeiropas valstis," neminot konkrētu valsti, atbildēja VID vadītāja. "Idejiski tās ir zinātnē balstītas "nadžing" metodes, kā ar dažādiem uzrunājošiem vēstījumiem nodokļu administrācija vēršas pie cilvēkiem," skaidroja Šmite-Roķe.
VID ģenerāldirektore norāda, ka gala lēmumu par šādas pieejas izmantošanu pieņēmusi viņa, neatklājot, kurš VID bija sākotnējais šādas pieejas iniciators.
Cik cilvēku strādā ar šo izraudzīto grupu, Šmite-Roķe nevarēja pateikt, bet apgalvoja, ka darbi ir sadalīti un papildu darba stundas nav nākušas klāt.
Jau ziņots, ka, saņemot vēstules, iedzīvotāju interese un atsaucība ir ļoti augsta, tāpēc VID apkopojis biežāk uzdotos jautājumus un piedāvā uz tiem atbildes gan savā tīmekļvietnē, gan citos informācijas kanālos.
Biežāk uzdotie jautājumi pamatā ir saistīti ar to, kā rīkoties, saņemot šādu vēstuli, cik plaša informācija par cilvēka ienākumiem un naudas plūsmu viņu bankas kontos jau ir VID rīcībā, par to, kādēļ šādas vēstules saņem arī ilgstoši ārvalstīs dzīvojoši Latvijas valstspiederīgie. Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem izvietotas tīmekļvietnē "www.vid.gov.lv" sadaļā "VID vēstules: jautājumi un atbildes" un VID kontos sociālajās platformās "Facebook" un "X".