VIDEO ⟩ "Projām netaisās iet." Bauskā mājas pagalmā iemaldījusies ūdele

Atbildēs pie ieraksta daži lietotāji norāda, ka neko nevajadzētu darīt un negaidītais ciemiņš pats aizies. Līdzīgas ciemošanās pieredzējušie stāsta, ka pieklīdusi ūdele viņu garāžā padzīvojusies nedēļu, labprāt baudījusi kaķu barību un gaļu, līdz devusies tālākās gaitās.

Ņemot vērā ūdeles drošo uzvedību cilvēku tuvumā, vairāki "Facebook" lietotāji izsaka minējumu, ka dzīvnieciņš varētu būt bijis iepriekš pieradināts vai, visticamāk, izbēdzis no kažokādu audzētavas.

"Izskatās labi barota, bet būrī turēta. Aptaukojusies par daudz – drīzākais no kažokādu audzētavas," raksta Sanita, kuras āra voljērā dzīvojušies daudz sesku un reiz arī no audzētavas glābta ūdele.

Netālu no Bauskas, Iecavas novadā, atrodas kažokzvēru audzētava "Baltic Devon Mink".

Jau ziņots, ka Satversmes tiesa (ST) šī gada 11. aprīlī par atbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas nākotnē paredz liegt Latvijā audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei.

Izskatāmajā lietā ST secināja, ka pieteikumu iesniedzējiem apstrīdētās normas ierobežo Satversmē ietvertās tiesības uz īpašumu. Vienlaikus ST uzsvēra, ka minētais ierobežojums noteikts ar mērķi aizsargāt sabiedrības tikumību, sabiedrības labklājību, kā arī citu cilvēku tiesības.

ST atzina, ka ikviens dzīvnieks pats par sevi ir vērtība un sabiedrībai ir ētisks un morāls pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību.

Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nodarīt dzīvniekam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.

Ar apstrīdētajām normām sabiedrības tikumība tiek aizsargāta tādējādi, ka tiek aizliegta ciešanu radīšana dzīvniekiem, kuru audzēšanas un turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

Tiesa arī norādīja, ka labumu no pamattiesību ierobežojuma gūs visa sabiedrība, turklāt šis labums tiks gūts daudzējādos aspektos, jo attiecīgais aizliegums pasargās gan cilvēkus no dzīvnieku pārnēsātām slimībām, gan arī patērētājus un kažokzvēru audzētavu darbiniekus no slimībām, ko var izraisīt ķimikālijas, ar kurām tiek apstrādātas kažokādas. Turklāt ar apstrīdētajām normām tiks aizliegta tāda komercdarbība, kas kaitē videi un līdz ar to aizskar citu cilvēku tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Vērtējot pieteikumu iesniedzēju izvirzītos argumentus par nepieciešamību noteikt garāku pārejas periodu vai piešķirt kompensācijas, ST norādīja, ka likumdevēja lēmums par piecus gadus ilga pārejas perioda noteikšanu uz jauno tiesisko regulējumu nav bijis patvaļīgs un tam par pamatu bijuši racionāli un saprātīgi apsvērumi.

ST secināja, ka sabiedrības ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma ir lielāks nekā pieteikumu iesniedzējiem radītās nelabvēlīgās sekas.

Turklāt likumdevējs ir līdzsvarojis sabiedrības intereses un kažokzvēru audzētāju tiesisko paļāvību, atliekot jaunā regulējuma spēkā stāšanos līdz 2028.gada 1.janvārim.