Kādi ir "Tet" un LMT nākotnes scenāriji? Komentē "Tet" valdes priekšsēdētājs Tatarčuks

"Optiskais tīkls ir pārdomāta, gudra, stratēģiska un vērtīga uzņēmuma investīcija, ko mēs esam veikuši no 2007. gada," teica Tatarčuks, piebilstot, ka pirms 2007.gada bija ļoti maz pieslēgumu.

Viņš arī minēja, ka "Tet" ir uzbūvējis kvalitatīvu optisko tīklu, kas ir viens no uzņēmuma vērtīgākajiem aktīviem, tādēļ "Tet" neredz, ka būtu jāvērtē šāds scenārijs.

"Tas, par ko vispār netiek runāts, ir, ka mums, piemēram, ir regulatora uzlikts pienākums nodrošināt piekļuvi visai mūsu kabeļu kanalizācijai, un mēs to darām," sacīja Tatarčuks.

Vienlaikus viņš piebilda, ka uzņēmums ir gatavs diskutēt un vērtēt, vai to var nodrošināt vēl ērtāk, vai ir iespējami uzlabojumi, kas ir pieejami, attīstoties arī tehnoloģiju pasaulei, piemēram, vai var ieviest digitālu pieteikšanos, ātrāku pieteikumu apstrādi.

"Piemēram, ar "Tele2" mums ir sadarbības līgums, un viņi paši publiski ir paziņojuši, ka vairāk nekā 92% bāzes staciju ir optiskais pieslēgums. Mēs konkurējam par šiem pieslēgumiem ar citiem sakaru nodrošinātājiem un optisko tīklu īpašniekiem, kuru Latvijā ir daudz," teica "Tet" valdes priekšsēdētājs.

Runājot par iespējamām izmaiņām infrastruktūras nodrošināšanā gadījumā, ja "Tet" un LMT tiek apvienoti, Tatarčuks sacīja nekādu izmaiņu nebūs, jo šobrīd pakalpojumus bāzes staciju pieslēgšanai optiskajam tīklam "Tet" sniedz vienādi visiem operatoriem atbilstoši katra tehnoloģiskajām prasībām, kas reizēm atšķiras.

Arī apvienošanas gadījumā paliks spēkā regulējums, kas nosaka, par kādām cenām un kā tiek piešķirta pieeja, atzīmēja Tatarčuks.

Tāpat viņš minēja, ka "Tet" ir regulatora uzlikts pienākums nodrošināt arī tā sauktos atsaistes pakalpojumus - ikvienā dzīvoklī vai mājā, kur ir pieejams optiskā tīkla pieslēgums, jebkurš no komersantiem var pieteikties un caur optisko šķiedru, kas nonāk konkrētā īpašumā, nodrošināt pakalpojumus.

Uzņēmums nodrošina optikas pieslēgumu jebkuram komersantam, kuram ir atbilstoša elektronisko sakaru pakalpojumu licence, bet tas notiek par regulētu cenu, kas ir 6,42 eiro mēnesī par pārraides ātrumu 1000 megabiti, skaidroja Tatarčuks, piebilstot, ka ir arī jānodrošina "Tet" iekārta, lai internets darbotos - arī par regulētu cenu 1,5 eiro mēnesī.

"Katrs no mūsu konkurentiem var pieteikties šim atsaistes pakalpojumam, un, mūsuprāt, cena ir gan pamatota, gan adekvāta," sacīja Tatarčuks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka izaicinājums, kāpēc šis pakalpojums nav populārs un kāpēc konkurenti to īpaši neizmanto, ir tas, ka, neskatoties uz to, ka regulējums aizliedz nelegālus gaisa vadus, kuriem nav ne legāla būvniecības procesa, ne projektu saskaņojuma ar ēku iedzīvotājiem, tie joprojām ir redzami. "Izejiet uz ielas un vienkārši paskatieties debesīs Rīgā un citās pilsētās, jo tā nav problēma tikai Rīgā," teica Tatarčuks.

Viņš sacīja, ka, uzdodot jautājumu par gaisvadiem kolēģiem Viļņā un Tallinā, "viņi nesaprot, par ko mēs jautājam, jo tur ir būvvaldes, kas to visu kontrolē, bet pie mums faktiski ir nelegālā būvniecība, kas līdz ar to ir būtiski lētāka nekā legālais ceļš".

Tatarčuks pauda, ka "Tet" ir par godīgu konkurenci, taču iespējamā uzņēmumu apvienošana rada nevis priekšrocības, bet drīzāk izlīdzina konkurences situāciju un ļauj arī abiem valsts kontrolē esošajiem uzņēmumiem līdzvērtīgāk sacensties ar citiem integrētajiem piedāvājumiem, kas šodien ir pieejami klientiem.

Jau ziņots, ka valdība šogad 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmumu "Tet" un LMT otru akcionāru - "Telia". Valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka šogad 11.septembrī klātienē sākās Latvijas valsts un "Telia" sarunas par LMT un "Tet" nākotni.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" ir piedāvājusi šo kārtību mainīt. Proti, LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tiek piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Noprotams, ka tiek pat izskatīta iespēja no "Telia" atpirkt LMT daļas.

"Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.