Akcīzes nodokļi, pensiju pārskatīšana, solidaritātes iemaksas. Saeima konceptuāli atbalsta vairākus svarīgus lēmumus

Tāpat no 2025.gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem no 7,4 eiro par 100 litriem līdz 11 eiro par 100 litriem. Tādējādi nodokļu daļa vienam litram dzēriena pieaugtu par četriem centiem, skaidro FM.

No 2027.gada, lai harmonizētu akcīzes nodokļa likmes ar Baltijas valstīm, paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi arī alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, kā arī tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem, piemēram, karsējamai tabakai, tabakas lapām, e-šķidrumam un tabakas aizstājējproduktiem.

Tādējādi, pēc FM aprēķiniem, stiprā alkoholiskā dzēriena 0,5 litru pudeles cena (alkohola saturs 40 tilpumprocenti) 2027.gadā varētu pieaugt par 0,15 centiem, vīna pudeles (0,75 litri) - par sešiem centiem, bet 0,5 litru alus pudeles (alkohola saturs 5,2 tilpumprocenti) - par diviem centiem.

Nodokļu daļa (minimālais akcīzes nodokļa līmenis un tam piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa daļa) paciņai cigarešu 2027.gadā pieaugs par 46 centiem, paciņai karsējamās tabakas (5,3 grami) - par 19 centiem. Smēķējamās tabakas 40 gramu iepakojuma cena varētu pieaugt par 62 centiem, bet viena cigāru vai cigarillu iepakojuma (10 gabali) - par 29 centiem.

Savukārt elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem nodokļu līmenis par divu mililitru iepakojumu pieaugs par 10 centiem, bet par 10 mililitru iepakojumu - par 48 centiem. Nodokļu daļa tabakas aizstājējproduktiem, piemēram, nikotīna spilventiņi (14 gramu iepakojums) 2027.gadā pieaugs par 28 centiem.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt degvielas limitu no trešās valsts iebraucošā komerciālā transportlīdzekļa standarttvertnēs ne vairāk kā 200 litru apjomā. Iebraukt Latvijā ar komerciālo mehānisko transportlīdzekli, kura degvielas standarttvertnēs degvielas apmērs pārsniegs 200 litrus, būs aizliegts.

Likumprojekts tiek virzīts "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" pavadošo likumprojektu pakotnē, kas stāsies spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.

Parlaments pirmajā lasījumā atbalsta ieceri ieviest solidaritātes iemaksas kredītiestādēm

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka kredītiestādes veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem - par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

Par aprēķinātās atlaides summu kredītiestāde būs tiesīga samazināt maksājumus, ieskaitot avansa ceturkšņa maksājumus. Savukārt, apkopojot visu trīs maksāšanas periodu rezultātus, kredītiestāde, iesniedzot solidaritātes iemaksu deklarāciju par 2027.gadu, būs tiesīga atgūt pārmaksāto iemaksu, vērtējot kopējās atlaides summu.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka solidaritātes iemaksu mērķis ir palielinātu nacionālās drošības riska apstākļos uz terminētu periodu, solidāri ar visu Latvijas sabiedrību, tieši vai netieši rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai.

FM norāda, ka kredītiestāžu iemaksu palielinājums var notikt tieši, veicot maksājumus budžetā, vai netieši, būtiski palielinot nefinanšu sektora, kas neietver valsts pārvaldi, kreditēšanu un tādējādi arī aktivitāti ekonomikā un budžeta ieņēmumus. Tas ļautu vairāk finansēt tuvākajos gados pieaugošās nacionālas drošības vajadzības.

Likumprojekta anotācijā FM skaidro, ka iemaksu bāzes noteikšanas princips ir izvēlēts lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek piemērotas gadījumos, kad kredītiestādes gūst ārpuskārtas peļņu.

Ārpuskārtas peļņa tiks noteikta, salīdzinot kredītiestādes kreditēšanas radītājus ar rādītājiem pirms EURIBOR likmes straujā pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst būtisku ārpuskārtas peļņu, kas nav tieši saistīta ar to aktīvu darbību.

Kredītiestāde, kas darbību sākusi pēc 2018.gada, vidējā gada neto procentu ienākuma aprēķinā neņems vērā kalendāro gadu, kurā tā sākusi darbību, un vidējo gada neto procentu ienākumu aprēķinās par tiem finanšu gadiem, kas sākas darbības sākšanai sekojošā gada 1.janvārī un beidzas 2022.gada 31.decembrī.

Lai nodrošinātu, ka solidaritātes iemaksa attiecās uz darījumiem ar Latvijas rezidentiem, gada neto procentu ienākumi un vidējie gada procentu ienākumi, nosakot iemaksu bāzes apmēru, tiks reizināti ar koeficientu.

Šis koeficients tiks iegūts, dalot kredītiestādes piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu apmēru no nefinanšu sektora klientiem, kas ir Latvijas rezidenti, ar kopējo attiecīgā maksātāja no nefinanšu sektora klientiem piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu apmēra.

Likumprojekts paredz arī no solidaritātes iemaksu bāzes izslēgt kredītiestāžu ar kreditēšanu saistītos obligātos maksājumus noguldījumu garantiju fondos. Tie ietvers maksājumus Latvijas noguldījumu garantiju fondā un citas valsts noguldījumu garantiju fondos, kā arī Vienotajā noregulējuma fondā.

Lai arī FM atzīst, ka noteiktā solidaritātes iemaksu likme ir augsta, regulējumā tiek paredzēti vairāki pasākumi, kas mazina maksājuma slogu, tostarp atlaides mehānisms, maksimāli pieļaujamais solidaritātes iemaksu maksājuma apmērs. Tāpat paredzēts, ka iemaksa nebūs jāmaksā, ja kredītiestādei rodas saimnieciskās darbības zaudējumi.

Kreditēšanas pieauguma rādītājā neietvers aizdevumus, kuri maksāšanas periodā radušies, kredītiestādei reorganizējoties vai pārņemot tiesības un saistības vai prasījuma tiesības no citas personas. Tāpat kreditēšanas pieauguma rādītājā neietvers aizdevumus personām, kurām Kredītiestāžu likuma izpratnē ir ciešas attiecības ar kredītiestādi.

Lai piemērotu atlaidi, kredītiestādei būs jānodrošina, ka kreditēšanas pieauguma rādītājs maksāšanas periodā vismaz 1,75 reizes pārsniedz kalendārā gada budžeta likumā iekļauto iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes gada pieauguma tempu.

Atlaide paredzēta 100%, 75%, 50% un 25% apmērā no maksāšanas periodā aprēķinātās iemaksas summas. Atlaide būs piemērojama, ja kreditēšanas pieauguma rādītājs attiecīgi sasniegs vai pārsniegs IKP pieauguma tempu, kas reizināts ar koeficientiem 2,5, 2,25, divi un 1,75.

Kredītiestādēm būs tiesības piemērot atlaidi par visiem likumprojektā noteiktajiem maksāšanas periodiem, kas sākas no 2025.gada 1.janvāra, 2026.gada 1.janvāra un 2027.gada 1.janvāra.

Lai nodrošinātu likuma normu sabalansētu piemērošanu, kā arī novērstu nozares pārstāvju izteiktās bažas, likumprojektā iestrādāts mehānisms, kas paredz atlaides piemērošanas iespēju no pirmā iemaksu avansa ceturkšņa maksājuma. Atlaide attiecībā uz avansa ceturkšņu maksājumu varēs tikt piemērota, ja attiecīgajā ceturksnī būs sasniegts noteiktais kreditēšanas apmēru pieaugums.

Likumprojektā pēc nozares pārstāvju lūguma, ir iestrādāta norma, kas nosaka solidaritātes iemaksu maksimāli pieļaujamo apmēru. Proti, paredzēts, ka iemaksa nedrīkst pārsniegt 33% no kredītiestādes peļņas pirms aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa un solidaritātes iemaksu maksājuma.

Gadījumā, ja solidaritātes iemaksu apmērs pārsniegs minēto slieksni, tas tiks samazināts līdz noteiktajam maksimāli pieļaujamajam iemaksu apjomam.

Lai nodrošinātu, ka minētais slieksnis tiek piemērots attiecībā uz solidaritātes iemaksu avansa maksājumiem, sliekšņa aprēķinam tiks izmantots maksātāja attiecīgajam ceturksnim prognozētais peļņas apmērs.

Peļņas apmērs tiks atkārtoti aprēķināts un attiecīgi koriģēts atbilstoši faktiskajam peļņas apmēram pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un solidaritātes iemaksu maksājuma.

FM norāda, ka tādējādi netiek radīti šķēršļi ar likumprojektu izvirzītā mērķa sasniegšanai un novērstas nozares izteiktās bažas par kreditēšanas ierobežošanu vai kavēšanu.

Lai novērstu nepamatotu solidaritātes iemaksu piemērošanu, paredzēts, ka maksājums nebūs jāveic, ja kredītiestādei saimnieciskās darbības rezultātā attiecīgajā maksāšanas periodā, par kuru aprēķināts solidaritātes iemaksu maksājums, būs zaudējumi.

Parlamentā konceptuāli atbalsta pensiju pārskatīšanu pilnā apmērā

Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz, ka no nākamā gada valsts pensijas indeksējamo robežu varētu palielināt līdz 100% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Šobrīd robeža, līdz kurai esošā pensijas daļa tiek pakļauta pārskatīšanai, noteikta 50% apmērā no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī.

Šogad ir pārskatīta pensija vai tās daļu, kas nepārsniedz 683 eiro. Pensiju līdz tādam apmēram saņem 75% iedzīvotāju. Attiecīgi 25% pensijas saņēmējiem pārskatīta tika daļa pensijas.

Pensijas daļa, kas pārsniedz noteikto robežu, netiek pasargāta no inflācijas ietekmes, samazinot cilvēka pirktspēju, norādīja Labklājības ministrija (LM).

Savukārt, indeksējot pensijas daļu pilnā apmērā, tie varētu būt aptuveni 1518 eiro. Pēc LM aplēsēm, vecuma pensijas pilnā apmērā nākamgad indeksēs ap 98% vecuma pensionāru.

Visu pensijas apmēru plānots indeksēt arī personām, kurām vecuma pensija piešķirta ātrāk sakarā ar bērna, kuram noteikta invaliditāte, vai piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu.

Plānots, ka pensiju indeksācijas izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī un attieksies uz pensiju indeksāciju, sākot no 2025.gada oktobra.

Lai paaugstinātu pensijas indeksējamo robežu līdz 100% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, pēc LM aplēsēm, nākamgad būs nepieciešami papildu 5,784 miljoni eiro. Savukārt 2026.gadā vajadzēs papildu 27,559 miljonus eiro, 2027.gadā - 44,638 miljonus eiro, bet 2028.gadā - 60,894 miljonus eiro.

Lai pielāgotu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas sistēmas izmaiņu ieviešanai, nākamgad vajadzēs vēl 5566 eiro.

Valdība septembrī atbalstīja papildu finansējumu, lai pilnveidotu pensiju indeksācijas mehānismu. 2025.gadā tam plānots novirzīt 5,789 miljonus eiro, 2026.gadā - 27,559 miljonus eiro, 2027.gadā - 44,638 miljonus eiro un 2028.gadā - 60,894 eiro.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, jūlijā vecuma pensijas līdz 600 eiro saņēma 67% iedzīvotāju, bet 28,5% saņēmējiem pensijas apmērs bija no 600,01 līdz 1200 eiro. 2,5% iedzīvotājiem pensijas apmērs bija robežās no 1200,01 līdz 1500 eiro, savukārt pensiju lielāku par 1500,01 eiro saņēma 2% iedzīvotāju.

Invaliditātes pensiju mazāku par 600 eiro saņēma 93% iedzīvotāju. 6% pensijas saņēmēju tās apmērs bija robežās no 600,01 līdz 1200 eiro. Pensiju lielāku par 1200,01 eiro saņēma 1% iedzīvotāju.

Likumprojekts tiek virzīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.

Saeima konceptuāli atbalsta fiksēta neapliekamā minimuma noteikšanu un IIN likmju celšanu

Saeima trešdien konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz no nākamā gada noteikt fiksēto neapliekamo minimumu un paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi.

Likumprojekts vērsts uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī IIN piemērošanas vienkāršošanu.

Kopā šīs visas izmaiņas valsts un pašvaldību budžetiem 2025.gadā radīs 191,1 miljona eiro zaudējumus, 2026.gadā - 254 miljonu eiro zaudējumu, 2027.gadā - 287,5 miljonu eiro zaudējumu, bet 2028.gadā - 293,2 miljonu eiro zaudējumus.

FM norāda, ka izmaiņu rezultāta darba ņēmējiem, kuriem bruto atalgojums ir līdz 4000 eiro mēnesī, samazināsies maksājamais nodokļa apmērs un līdz ar to palielināsies neto atalgojums. Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēs 95% strādājošo.

Kopējās izmaiņas, pēc FM paustā, ietekmēs arī visa viedu pensiju saņēmējus - pozitīva ietekme būs apmēram 46,2% visu veidu pensiju saņēmēju, kamēr izmaiņas neskars apmēram 53,8% visu veidu pensiju saņēmēju, jo šīs personas jau šobrīd no saņemtās pensijas nemaksā nodokli, bet 0,04% šīs izmaiņas skars negatīvi. Pozitīva ietekme veidojas pensijas saņēmējam ar ienākumiem līdz 4200 eiro mēnesī.

No 2025.gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī, no 2026.gada to paredzēts paaugstināt līdz 550 eiro, bet 2027.gadā - līdz 570 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 līdz 1000 eiro mēnesī.

Minimālā alga 2025.gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026.gadā - līdz 780 eiro mēnesī, no 2027.gada - līdz 820 eiro mēnesī, bet no 2028.gada - līdz 860 eiro mēnesī.

Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar IIN likmēm un lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, paredzēts ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī noteikt IIN likmi 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī tiks saglabāts solidaritātes nodoklis 33% apmērā. Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem "uz rokas" paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme pieaugs no 20% un 23% pašlaik līdz 25,5% nākamgad, skaidro FM.

Lai ieviestu lielāku progresivitāti lielu ienākumu saņēmējiem, no 2025.gada plānots ieviest iedzīvotāju IIN papildu likmi 3% apmērā ienākumiem virs 200 000 eiro gadā, rezumējošā kārtībā deklarējot gada ienākumus.

Papildu likme attieksies uz taksācijas gada ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, tostarp ienākumiem no kapitāla pieauguma un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un no nodokļa atbrīvotajām dividendēm un likvidācijas kvotai.

IIN papildu likmi plānots ieviest no 2025.gada, un tā būtu piemērojama rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Attiecīgi pirmā deklarācija, kurā ienākums tiktu aplikts ar IIN papildu likmi 3% apmērā, būtu iesniedzama 2026.gadā par 2025. taksācijas gadu.

Paredzēts noteikt, ka likumā minētajam ienākumam no kapitāla, tostarp kapitāla pieaugumam, profesionāla sportista ienākumam, ārvalsts nodokļu maksātāju ienākumam no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības un autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzība) par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu piemēros nodokļa likmi 25,5%.

Nodokļa likme, kas piemērojama, veicot nodokļa ieturējumu no izmaksām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, palielināta no 23% līdz 25,5%.

Ja nodokļa maksātāja ienākumi pārsniegs likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (vienu 12 daļu no obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra) likumā noteiktos atskaitījumus atskaitīs no maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja - mēneša) ienākuma līdz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālajam apmēram (vienai 12 daļai no obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra).

No maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja - mēneša) ienākuma, kas pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, likumā noteiktos atskaitījumus atskaitīs tikai tad, ja ar gada (algas nodokļa maksātāja - mēneša) ienākumiem līdz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktā obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra nepietiek, lai segtu minētos atskaitījumus.

Papildu minētajam ar likumprojektu noteikts, ka ienākuma daļai, kas pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (vienu 12 daļu no obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra), piemēros 33% likmi, bet aprēķināto nodokļa apmēru samazinās par nodokli, kas aprēķināts, atskaitījumu summu, kas pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, reizinot ar nodokļa likmi 25,5% apmērā.

Tādējādi, ja likumā minēto atskaitījumu piemērošanas rezultātā veidosies nodokļa pārmaksa, nodokļa maksātājam nodokli atmaksās, piemērojot nodokļa likmi 25,5% apmērā.

Likumprojekts paredz atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēru noteikt likumā un izslēgt Ministru kabinetam doto deleģējumu atvieglojuma par apgādībā esošām personām apmēra noteikšanai. Vienlaikus tiks saglabāts pašlaik spēkā esošais atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs - 250 eiro mēnesī.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt likumā skaidru regulējumu par neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu piemērošanu slimības pabalstam. Attiecīgi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņems vērā likumā noteikto neapliekamo minimumu un noteiktos nodokļa atvieglojumus laika posmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Savukārt minētajos Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta plašāka minētā regulējuma piemērošanas kārtība.

Lai palielinātu darbaspēka pieejamību un veicinātu darba ņēmēju mobilitāti, likumprojekts paredz paplašināt likumā noteikto nodokļa atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, ar pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem, nosakot, ka visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro.

Minēto nodokļa atvieglojumu varēs izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabās attiecīgos izdevumus apliecinošos ārējos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus tiks saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, tostarp nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda.

Nodokļa atvieglojuma apmērs gadā - vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro, nozīmē, ka atvieglojuma apmērs vidēji uz vienu darbinieku ir 700 eiro gadā, taču, ja ir kāds darbinieks, kuram ir nepieciešams apmaksāt izdevumus, kas pārsniedz 700 eiro gadā, piemēram, saistībā ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, bet savukārt citam darbiniekam mazākus izdevumus, piemēram, transporta izdevumus, kas gadā ir 400 eiro, tad darba devējs konkrētam darbiniekam varēs apmaksāt arī lielākus izdevumus, kas pārsniedz 700 eiro, bet taksācijas gada ietvaros darba devējam būs jāseko līdzi, lai tiktu ievērots likumā noteiktais visu darbinieku izdevumu kopējais apmērs.

Tāpat ar likumprojektu palielināts atvieglojumu apmērs, nosakot, ka no nodokļa atbrīvojamā summa bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam, ko darba devējs izmaksā darbiniekam, ir 500 eiro, savukārt darba devēja dāvanu apmērs - 100 eiro taksācijas gadā.

Ar likumprojektu tiks noteikts vienots limita apmērs 1500 eiro visām konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām, neatkarīgi no tā, vai balva ir saņemta par dalību starptautiskos konkurss/sacensības vai nē.

Tāpat gada apliekamajā ienākumā netiks ietverti un ar nodokli netiek aplikti laimesti, kas gūti valsts mēroga izlozēs "Sporta loterija", "Sporto visi" un "Senatnes loterija".

Likumprojekts paredz, ka nosacījums par saņemto summu, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, neiekļaušanu ar nodokli apliekamajā ienākumā tiek pagarināts līdz 2029.gadam ieskaitot, pēc tam atkārtoti vērtējot minētā atvieglojuma efektivitāti.

Likumprojekts arī paredz pagarināt līdz 2027.gada 31.decembrim likuma pārejas noteikumos noteikto laika periodu, kurā autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) ietur ienākuma izmaksas vietā, piemērojot nodokļa likmi 25% apmērā.

Likumprojekts tiek virzīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.

Saeima konceptuāli atbalsta ieceri par iemaksu samazināšanu pensiju otrajā līmenī

Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

Labklājības ministrija (LM) izmaiņu anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Ministrijā norāda, ka ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan pensiju otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Ņemot vērā, ka, ieviešot valsts fondēto pensiju shēmu (VFPS), iemaksu likme VFPS tika pārdalīta no pensiju pirmā līmeņa likmes, to attiecīgi samazinot, nevis ieviešot papildu likmi, fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijai.

Situācijās, kad notiek būtiskas svārstības finanšu tirgos, pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla vērtība krītas, bet kapitāla tirgus atkopšanās notiek diezgan lēni, piebilst ministrijā.

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka cilvēkiem ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. 2023.gadā 18 418 VFPS dalībnieki pārtrauca dalību pensiju otrajā līmenī saistībā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu. Šo personu vidējais dalības ilgums VFPS bija 17,3 gadi un dalības laikā vidēji uz vienu dalībnieku iemaksāti 5156,27 eiro, uzkrātajam pensijas kapitālam veidojot vidēji 5360,75 eiro. Tādējādi visā VFPS dalības laikā pensijas kapitāls palielinājies par 4%.

Gan inflācija, gan svārstības finanšu tirgos būtiski ietekmējušas pensiju plānu ienesīgumu, turklāt ne tikai riskantākos ieguldījumus akciju tirgos, bet arī konservatīvos ieguldījumus obligācijās, skaidro LM. Tas LM ļauj secināt, ka pensiju plānu ienesīgums ir neliels.

Pārvirzot atpakaļ vienu procentpunktu pensiju pirmajam līmenim, attiecīgi būs mazākas turpmākās pensiju iemaksas pensiju otrajā līmenī, bet lielākas pirmajā līmenī, līdz ar ko palielināsies pensijas kapitāls pensiju pirmajā līmenī jeb valsts nefondētajā pensiju shēmā, tajā ieguldot par vienu procentpunktu vairāk jeb 15% līdzšinējo 14% vietā. LM uzsver, ka pensijas kapitāls pensiju pirmajā līmenī tiek aktualizēts atbilstoši likumam "Par valsts pensijām". Ja apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par "1", pensijas kapitāls atšķirībā no pensiju otrā līmeņa nekad netiek samazināts.

Likumprojekts iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.