Pietiek mums piedāvāt īpašus statusus, uzsver bijušais Ukrainas ārlietu ministrs

"Domāju, ka psiholoģiski Rietumi ir atzinuši Ukrainu par savu sastāvdaļu. Tieši tāpēc redzam progresu gan attiecībā uz Ukrainas dalību Eiropas Savienībā (ES), gan NATO. ES šobrīd ir tikusi daudz tālāk, NATO jūtami atpaliek. Tomēr principiāls lēmums ir pieņemts - Ukraina tiks reintegrēta Rietumu pasaulē, kur tā jau bija pirms 300 gadiem," drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā notikušajā intervijā sacīja Kuleba.

Kā ar nožēlu norādīja ukraiņu politiķis, Rietumu politikā nav pilnībā izzudis uzskats, ka Ukraina principā ir jāpieņem Rietumu pasaulē, tomēr tai ir jāpiedāvā kāds īpašs risinājums, kā formāli atzīt šo statusu.

"Principiāls solījums ir dots, tomēr atkal notiek diskusijas par to, kā īstenot šo procesu - vai tam ir jābūt ierastajam uzņemšanas procesam, vai arī Ukrainai jāpiedāvā kaut kas īpašs," sacīja Kuleba un uzsvēra, ka Ukraina šādu nostāju ir noraidījusi jau pašā sarunu sākumā un tāpēc ir panākta vienošanās, ka ukraiņi iet cauri parastajam eirointegrācijas procesam.

"Ir ļoti svarīgi, lai no šī brīža līdz pat Ukrainas pilnai integrācijai mums netiktu piedāvāti nekādi īpaši statusi vai pusrisinājumi. Ukrainai ir jākļūst par pilntiesīgu abu organizāciju dalībvalsti. Tieši tas simbolizēs Ukrainas reintegrāciju Rietumos," sacīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs.

Kuleba arī uzsvēra, ka arī pati ES plāno iekšējās reformas, un ir ļoti svarīgi, lai šīs reformas neradītu noslāņošanos ES iekšienē.

2019.gadā politiķis pats prognozējis, ka vispirms Ukraina iestāsies NATO un tikai pēc tam ES, tam par piemēru ņemot Baltijas un Centrāleiropas valstu pieredzi to reintegrācijā Rietumu pasaulē, kā arī to, ka 2019.gadā Ukraina bija gatavāka dalībai NATO nekā ES.

"Tolaik tas bija loģiskākais notikumu scenārijs. NATO tolaik vismaz skaidri teica, ka Ukraina reiz būs NATO sastāvā, kamēr ES neko tādu pateikusi nebija. 2022.gads visu izmainīja, un šobrīd jau stipri atpaliek NATO," sacīja Kuleba, kurš Ukrainas ārlietu ministra amatā bija vēl tikai pirms pusotra mēneša.

Tomēr politiķis uzskata, ka dalībvalsts statusu Ukraina abās organizācijās iegūs vairāk vai mazāk sinhronizēti. "Tas nenotiks vienlaikus, bet laiks starp iestāšanos vienā un otrā nebūs ilgs," viņš prognozēja.

Kuleba norādīja, ka attiecībā uz iestāšanos NATO Ukraina ir precīzi turpat, kur 2022.gada vasarā, kad Ukrainai tika pateikts: "Mēs garantējam, ka jūs būsiet NATO."

"Rīgas konferences diskusijā NATO pārstāvis izteicās, ka tagad viss ir citādāk, salīdzinot ar 2008.gadu, kad "nebijām noskaņoti nopietni, solot jums dalību, taču tagad esam pilnībā nopietni". Protams, tas rada šaubas, vai pēc pieciem gadiem atkal nedzirdēsim, ka arī šoreiz viņi nav bijuši īsti nopietni…," ar zināmu rūgtumu ironizēja Kuleba.

Ukrainas ceļā uz NATO galvenais šķērslis joprojām ir ASV un Vācija, norādīja politiķis.

"2008.gadā pret ASV piedāvāto dalības rīcības plānu Ukrainai asi iebilda Vācija un Francija. Pēc 15 gadiem Francija ir pārgājusi pareizajā vēstures pusē, kamēr pret ir ASV un Vācija," sacīja Kuleba. "Pirmkārt, vācu un amerikāņu alianse ir spēcīga, bet, otrkārt, apzināmies, ka starp vienlīdzīgajām NATO dalībvalstīm svarīgākā valsts ir ASV. Ticu, ka tad, ja Vašingtona mainītu savu pozīciju, tā rastu īsto veidu, kā pārliecināt arī Vāciju."

Ukrainas politiķis uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi uzturēt dialogu ar Vāciju, bet galvenā uzmanība ir jāpievērš sarunām ar ASV un jāturpina uzstāt, kaut arī Vašingtonas samitā Ukraina nesaņēma uzaicinājumu pievienoties NATO.

Kuleba uzskata, ka Ukrainai ir izredzes mainīt pašreizējo ASV nostāju un iegūt uzaicinājumu pievienoties NATO, pie varas nākot jebkuram no abiem ASV prezidenta amata kandidātiem, kaut arī būtu jāpielieto atšķirīgas taktikas, jo abi kandidāti ir ļoti atšķirīgi.

"Tomēr pozīcijas maiņas potenciālu redzu viņos abos," norādīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs.