Armands Ancāns nekad nebija domājis kļūt par kapraci, tas nebija jaunības sapnis. Tomēr, dzīvojot Jēkabpilī, darbu vajadzēja, bet celtniecībā vai kokzāģētavā strādāt negribējās. Mamma toreiz viņam, 19 gadus vecam puisim, jokojot piedāvājusi izmēģināt spēkus apbedīšanas birojā, strādājot par kapraci. Pamēģināja, un sanāca. Nu jau viņš ar to nodarbojas 20 gadus – teju pusi no savas dzīves.

Kaprača darbs nav tikai aizbraukt, izrakt bedri, aiznest zārku un aprakt to. Tas sākas brīdī, kad cilvēks piezvana, sakot, ka viņa tuvinieks ir miris, un kapracim ir jābrauc tam pakaļ, jāaizved uz morgu vai Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru.

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp