Psihobiotiku pētījumi ir jauns virziens mikrobioloģijas un neirozinātnes krustpunktā, tajos pētnieki cenšas izzināt, kāds ir psihobiotiku potenciāls, kā tās var ietekmēt nervu sistēmas un mentālās veselības rādītājus. Darāmā zinātniekiem šajā jomā vēl ļoti daudz, bet pirmie secinājumi šķiet cerīgi.

Atkal jau zarnas un baktērijas, jūs varbūt teiksiet. Kādēļ pēdējā laikā par tām tik daudz runā un kāds tām sakars ar nervu sistēmu? Pētījumi arvien vairāk atklāj, cik būtiska loma cilvēka veselības uzturēšanā ir zarnu mikrobiomam, kurā mīt mikroorganismu triljoni. Tie iesaistās visdažādākajās fizioloģiskajās norisēs, piemēram, ietekmē vielmaiņu un imunitāti, par ko vairums no mums jau ir dzirdējuši vai lasījuši. Bet izrādās, ka pastāv arī komplicēti mehānismi, kas ļauj zarnu traktā mītošajiem mikroorganismiem iedarboties uz mūsu garastāvokli, prāta spējām un stresa reakcijām.

Smalki un sarežģīti mehānismi

Vienkāršoti sakot, zarnu mikrobi nosūta smadzenēm signālmolekulas – ķīmiskas “īsziņas” par to, ko mums vajadzētu ēst, izraisot vēlmi pēc noteiktiem produktiem, jo tie nepieciešami pašiem mikrobiem, lai varētu izdzīvot. Signālus sūta gan labvēlīgie, gan nelabvēlīgie mikroorganismi. Ja kaut kādu iemeslu dēļ zarnās samazinās labvēlīgo baktēriju skaits un palielinās nosacīti patogēno baktēriju īpatsvars, izveidojas disbioze un mēs vairs nevaram uzticēties tam, ko organisms “prasa”. Pierādīts, ka psihobiotikas spēj koriģēt disbiozi un ar zarnu – smadzeņu ass starpniecību var labvēlīgi ietekmēt arī emocionālo veselību un prāta darbību, mazināt trauksmes sajūtu, nomāktību, vairot stresa noturību. Zarnu – smadzeņu ass ir kā divvirzienu komunikācijas tīkls, kas savieno zarnas ar centrālo nervu sistēmu. Tas ļauj smadzenēm ietekmēt zarnu darbību un otrādi – zarnām ietekmēt mentālo veselību, garastāvokli un prāta asumu. Baktēriju psihobiotiskā iedarbība galvenokārt izpaužas, ietekmējot trīs dažādus mehānismus: hipotalāma – hipofīzes – virsnieru asi, imūnsistēmu un dažādu neiroaktīvu savienojumu, piemēram, gammaaminosviestskābes, serotonīna un dopamīna, produkciju.

Ietekmē stresu

Hipotalāma – hipofīzes – virsnieru ass koordinē organisma reakciju uz stresa izraisītājiem. Hipotalāms izdala hormonu, kas dod hipofīzei signālu izdalīt citu hormonu, kurš savukārt stimulē virsnieres sintezēt kortizolu, ko sauc arī par stresa hormonu. Daba šādu kārtību radījusi pēkšņām situācijām, kad ātri jāizšķiras – uzbrukt vai bēgt, un tās neturpinās ilgstoši. Mūsdienu dzīves ritms diemžēl stresam bieži liek ieilgt. Ja stress ir hronisks, kortizola kļūst par daudz, tas pasliktina garastāvokli, atmiņu, spēju uztvert jaunu informāciju. Zarnu mikrobioma veidošanās bērnībā ietekmē smadzenes un uzvedību, tostarp arī reakciju uz stresu, un šī saikne saglabājas, tāpēc, palīdzot mikrobiomam ar psihobiotikām, var cerēt uz stresa noturības palielināšanos.

Īso ķēžu taukskābes

Pastāv saikne starp kuņģa un zarnu trakta disbiozi un izmaiņām cilvēka imūnreakcijās. Te jārunā par baktēriju saražotajām vielām – īso ķēžu taukskābēm. Tām ir daudz funkciju. Īso ķēžu taukskābes piegādā enerģiju šūnām, kas klāj zarnu iekšpusi, ļauj tām vairoties. Tām ir svarīga loma signālu nosūtīšanā imūnšūnām, iekaisuma novēršanā un arī alerģijas nomākšanā. Īso ķēžu taukskābes palīdz novērst tā dēvēto “pastiprināto zarnu caurlaidību”. Šī barjera ir tikai vienas šūnas biezumā, un atkārtotas infekcijas, nepareizs uzturs vai liels stress var šo caurlaidību izmainīt, pastiprinot iekaisumu un nodarot bojājumus.

Psihobiotiku lietošanas nianses

Visbiežāk dažādos labo baktēriju produktos izmanto Lactobacillus un Bifidobacterium ģintis. Piemēram, Symbiosys® Serenitas® sastāvā ir baktēriju celms B.longum 1714™, kas tika izstrādāts sadarbībā ar pētniekiem un klīnicistiem vienā no pasaules vadošajiem mikrobioma pētniecības centriem. Jāņem vērā, ka šie produkti iedarbojas jau lietošanas sākumā, taču tie jāuzņem regulāri ilgāku laiku, lai panāktu noturīgas izmaiņas zarnu mikrobiomā. Inovatīvs risinājums ir safrāna ekstrakta pievienošana, kas veicina emocionālu līdzsvaru un palīdz atslābināties, savukārt B6 vitamīns sekmē normālu nervu sistēmas darbību. Lai iegūtu pilnīgu efektu, produktu ieteicams lietot vismaz mēnesi.

Der zināt:

* Probiotikas – pārtikas produkti vai uztura bagātinātāji, kuri satur nepatogēnus mikrobus, piemēram, baktērijas un rauga sēnītes, kas apdzīvo zarnas un labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību.

* Psihobiotikas – probiotikas, kas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu.

* Prebiotikas – vielas, galvenokārt šķiedrvielas, kuras cilvēka organisms pats nepārstrādā, bet kuras kalpo kā barība probiotikām.

* Postbiotikas – preparāti, kas satur probiotiķu vielmaiņas galaproduktus, tām iedarbojoties uz prebiotikām.

* Simbiotikas – preparāti, kuru sastāvā vienlaikus ir gan probiotikas, gan prebiotikas.

* Eubiotikas – ārsta nozīmēti medikamenti, kas lokāli zarnās iznīcina patogēnās baktērijas.

Raksts sagatavots sadarbībā ar Biocodex SIA.