Reinis Liepiņš, arhitekts:
“Mums Rīga ir cienījama arhitektūras metropole.
Kuram vēl tāda ir – gan vēsturiskais centrs, gan parka josla, gan apbūve līdz pat vēsturiskā centra robežām ir augsta līmeņa arhitektūras sasniegums, kas tapis 19., 20 gs. Mums tā vide jāuztur attiecīgā kvalitātē. Mēģināt pārskatīt kaut kādas prasības, atcelt arhitektūras konkursu būtu pilnīgs absurds!
Konkurss ir viens no veidiem, kā iegūt kvalitatīvu arhitektūru centros. Lai būtu izslēgta iespēja, ka tiek īstenots kaut kāds apšaubāma līmeņa kapitāls, kas grib izveidot kaut kādu sava līmeņa estētiku, ne ar vienu nerēķinoties."
"Ja mēs salīdzinām Rīgas situāciju ar Tallinu un Viļņu, tad, manuprāt, mums ir izdevies saglabāt kultūrvēsturisko ainavu diezgan kvalitatīvu. Mēs neesam pieļāvuši lielas pilsētbūvnieciskas kļūdas. Tās, kuras ir pieļautas, varbūt kā Stockmann centrs, ir sekmējušas stingrākas politikas veidošanu," saka Dambis.
2003. gadā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanai tika izvirzītas stingrākas prasības. Jo tolaik, pēc Dambja stāstītā, Rīgas attīstības kvalitātē bija iestājusies krīze. Viņš savā amatā bijis vairāk nekā 30 gadus un attīstītāju spiedienu izjutis vairākkārt. Dambis rakstiski informējis Kultūras ministriju, ka šādu ceļu nevajadzētu iet, bet kultūras ministre Agnese Lāce neatrada laiku, lai ar viņu tiktos.
NP: Uzņēmēju spiediens ir bijis nepārtraukts, vai tas šobrīd ir vēl saasinājies?
Juris Dambis: Jā. Par šiem diviem aspektiem (normu atcelšanu), jā. Ja tas notiktu, tad mēs atgriežamies atpakaļ kaut kur ap 2000. gadu, kad tas apdraudējums bija ļoti spēcīgs.