"ZM cenšas slēpt būtiskus grozījumus." Vides organizācijas lūdz apturēt ministrijas virzītos grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā (2)

Vēstules autori skaidro, ka oktobrī ZM sabiedriskajai apspriešanai nodeva grozījumus divos noteikumos - "Noteikumi par koku ciršanu mežā" un "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi".

"Šie grozījumi noteikumos formāli tika virzīti ar mērķi samazināt administratīvo slogu, optimizējot prasības datu uzskaitē, taču faktiski tie sasniedz pavisam citus "mērķus"," uzskata vides aizstāvji.

Viņi norāda, ka grozījumi ne tikai faktiski legalizētu samazinātos galvenās cirtes caurmērus, ko dabas aizsardzības organizācijas sekmīgi apstrīdēja Satversmes tiesā (ST), bet paredz arī citus pasākumus, kas pastiprinātu mežizstrādes intensitāti, negatīvi ietekmējot meža vidi. Tajā pašā laikā saskaņā ar grozījumu anotācijā sniegto informāciju, ZM ne tikai nav vērtējusi grozījumu ietekmi uz vidi, bet pat neuzskata, ka šāda ietekme varētu būt, apgalvo biedrība "Zaļā brīvība", Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) un Pasaules Dabas Fonds.

"ZM kārtējo reizi cenšas ieslēpt būtiskus grozījumus tehniskās detaļās, lai sabiedrība nepamanītu, ka atkal tiek mēģināts vērst plašumā kailcirtes. Cik daudz gan būs to, kas aizdomāsies, ka intensīvāka mežu izciršana slēpjas zem tā, kā rakstāma mežaudzes sastāva formula, cik liela novirze pieļaujama caurmēra mērījumos vai kādi ir kritēriji, lai audzes atzītu par neproduktīvām," komentē LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Organizācijas pauž, ka grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā paredz maksimālās kailcirtes platības palielināšanu no diviem uz pieciem hektāriem lielā daļā Latvijas mežu. Turklāt grozījumos uzreiz esot iestrādāts "caurums", kas ļaujot šo ierobežojumu neievērot, vienā nogabalā plānojot vairākas kailcirtes.

Savukārt, cērtot mežu "rekonstruktīvajā cirtē", kailciršu platības ierobežojumi vispār nebūšot jāievēro. Priežu-bērzu mežus, kur šo sugu koki ir līdzīgās daļās, varēs nocirst "rekonstruktīvajā cirtē" jau 40 gadu vecumā, lai gan likumā noteiktais galvenās cirtes vecums priedei ir 101, bet bērzam - 71 gads. Savukārt izcirtumus pushektāra platībā paredzēts neuzskatīt par kailcirtēm, apgalvo organizāciju pārstāvji.

Savukārt grozījumi Meža inventarizācijas noteikumos būtībā paredzot atteikšanos no atkārtotas meža inventarizācijas, to aizstājot ar paša meža apsaimniekotāja sniegtu pārskatu par saimniecisko darbību. Līdz ar to lielā daļā gadījumu meža inventarizācija vairs netiktu uzticēta sertificētiem meža inventarizācijas veicējiem, bet Valsts meža dienestam nāktos paļauties uz paša apsaimniekotāja sniegto informāciju, tā pasliktinot Meža valsts reģistra datu kvalitāti, savā paziņojumā pauž vides organizācijas. Turklāt tieši uz šī reģistra datu, nevis dabā veiktu mērījumu pamata meža apsaimniekotājs drīkstēs veikt galveno cirti pēc caurmēra.

Tāpat vides aizstāvji vēršu uzmanību, ka noteikumu grozījumi paredzot arī to, ka pieļaujamā novirze vidējā caurmēra mērījumiem ir 20%, un tas samazinātos galvenās cirtes caurmērus, kurus dabas aizsardzības organizācijas sekmīgi apstrīdēja ST, padara par "pieļaujamu novirzi".

"Nepieņemami, ka jau atkal ZM virza nozīmīgas likumu izmaiņas ar potenciāli būtisku ietekmi uz vidi bez adekvāta izvērtējuma un bez pietiekošas diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Tai pat laikā nozares politikas plānošanas dokuments - Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes -, kam būtu šīs izmaiņas jāatspoguļo un kam būtu jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, nav sagatavots jau ceturto gadu," spriež biedrības "Zaļā brīvība" eksperts Valters Kinna.

Dabas aizsardzības organizācijas atklātā vēstulē aicina Siliņu nodrošināt, ka viņas vadītajā valdībā tiek ievērots tiesiskums. Vides aizstāvji pauž, ka būtiskus grozījumus meža apsaimniekošanas normatīvajos aktos nav pieļaujams virzīt, kamēr, iesaistot visas ieinteresētās puses, nav pieņemtas Meža nozares pamatnostādnes, kas būtu vērstas uz mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un kurām būtu veikts objektīvs ietekmes uz vidi novērtējums.

Vadību veidojošās partijas "Progresīvo" deputāts Edmunds Cepurītis sociālajos tīklos vēsta, ka partija neatbalstīs šos MK noteikumus, ja tiks saglabāti sabiedriskajā apspriešanā minētie riski - plašākas kailcirtes un vājāka dabas vērtību aizsardzība.

""Progresīvie" jau kopš ST sprieduma ir norādījuši, ka neatbalstīs citus plānus plašākai mežu ciršanai," norāda Cepurītis, uzsverot, ka atbilstoši šīs valdības deklarācijai politikas plāniem līdz ar citiem mērķiem jānodrošina arī Latvijas dabas vērtību saglabāšana un klimata saistību izpilde.

Jau ziņots, ka ST par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST.

ST vērsās vides organizācijas, uzsverot, ka vēlas saglabāt Latvijas mežus Latvijas cilvēkiem.