ECT daļēji apmierina Sprūda, Durevska un Strauta sūdzību

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ceturtdien daļēji apmierinājusi dažādās krimināllietās Latvijā apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māra Sprūda un Naura Durevska, kā arī bijušā policista Rolanda Strauta sūdzību saistībā ar pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu, liecina publiski pieejamais spriedums.

Ņemot vērā to, ka visu triju prasību priekšmets ir līdzīgs, tiesa nolēma tās izskatīt kopīgi. ECT konstatēja, ka Rīgas apgabaltiesai, lemjot par prasītāju pirmstiesas apcietinājumu, viņiem nav bijusi nodrošināta pilnīga pieeja lietā esošajiem materiāliem un tāpēc viņiem nav bijusi atbilstoša iespēja tos apstrīdēt. Tādējādi tiesa atzina, ka ticis pieļauts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5.panta 4.paragrāfa pārkāpums.

Vienlaikus tiesa atzinusi, ka nav iespējams izteikt pieņēmumus, vai gadījumā, ja prasītājiem būtu bijusi iespēja pienācīgi apstrīdēt lietā esošos materiālus, Rīgas apgabaltiesas lēmums būtu bijis citāds. Pamatojoties uz to, tiesa noraidīja bijušo administratoru un policista prasības par kompensāciju. Sprūds bija prasījis 20 000 eiro, bet abi pārējie - pa 10 000 eiro lielu kompensāciju.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ECT norādīja, ka brīvības atņemšana būtiski ietekmē personas tiesības, tādēļ procesam, kura laikā tiek izvērtēta apcietinājuma nepieciešamība un pamatotība, jāatbilst ne tikai tiesībām uz personisko brīvību, bet arī pamata prasībām - tiesībām uz taisnīgu tiesu.

ECT piekrita valdības apsvērumam, ka izmeklēšanai jābūt efektīvai, kas arī pamato nepieciešamību noteiktu daļu informācijas, kas iegūta izmeklēšanas darbību rezultātā, turēt noslēpumā, liedzot personām, kam ir tiesības uz aizstāvību, pieeju lietas materiāliem, lai nodrošinātu, ka šīs personas neietekmē kriminālprocesa gaitu. Tomēr ECT uzsvēra, ka šis mērķis nevar attaisnot būtiskus aizstāvības tiesību ierobežojumus. Ievērojot minēto, ECT paskaidroja, ka informācijai, kas pamato apcietinājuma piemērošanu un ir tieši saistīta ar apcietinājuma tiesiskuma izvērtējumu, ir jābūt pienācīgi pieejamai arī aizstāvības pusei.

Izskatāmajā lietā ECT uzsvēra, ka izmeklētāju ierosinājumi iesniedzējiem piemērot apcietinājumu, kas pirms jautājuma izskatīšanas bija izsniegti iesniedzējiem, ietvēra vispārīgu izklāstu par to, kā noziedzīgais nodarījums, iespējams, paveikts. Tomēr ECT atzīmēja, ka iesniedzējiem nebija iespējas atspēkot šajos ierosinājumos ietvertos apgalvojumus bez pieejas pierādījumiem, ar kuriem procesa virzītāji tos pamatoja.

ECT atzīmēja, ka iesniedzēji bija lūguši iespēju iepazīties ar materiāliem, kas pamatoja pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu, tomēr procesa virzītāji šos lūgumus noraidīja. Turklāt tiesas sēdēs, izskatot procesa virzītāju ierosinājumus par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu, izmeklēšanas tiesneši un apelācijas instances tiesa pamatojās uz tiem materiāliem, ar kuriem iesniedzēji bija lūguši iepazīties un attiecībā uz kuriem viņu lūgumi bija noraidīti.

Līdz ar to ECT secināja, ka šiem materiāliem neapšaubāmi bija nozīmīga loma izmeklēšanas tiesnešu un apelācijas instances tiesas lēmumu par apcietinājuma piemērošanu pieņemšanā. Lai arī izmeklētājiem, izmeklēšanas tiesnešiem un apelācijas instances tiesai minētie materiāli bija pieejami, to saturs nebija pieejams ne iesniedzējiem, ne viņu aizstāvjiem.

Šo apsvērumu vadīta ECT atzina, ka aizstāvības pusei nebija nodrošinātas tiesības efektīvi atspēkot tiesībsargājošo iestāžu un tiesu secinājumus par apcietinājuma nepieciešamību un pamatotību. Līdz ar to ECT secināja, ka iesniedzēju kriminālprocesos nebija ievērots pušu līdztiesības princips, un atzina, ka ir pieļauts Konvencijas 5.panta 4.paragrāfa pārkāpums.

Savukārt attiecībā uz iesniedzēju neapmierinātību, ka viņiem nebija pieejamas pietiekamas procesuālās garantijas saistībā ar lēmumiem piemērot viņiem pirmstiesas apcietinājumu, ECT atzina, ka pārkāpuma konstatēšana šajā lietā pati par sevi ir pienācīga atlīdzība, iesniedzēju lūgumus par kompensācijas piešķiršanu noraidot.

Jau ziņots, ka toreizējo maksātnespējas administratoru Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017.gada jūnijā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pret pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šis ir viens no lielākajiem drošības naudas apmēriem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.

Saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu. Patlaban lieta, kurā bez Sprūda apsūdzētas vēl vairākas personas, atrodas Rīgas pilsētas tiesā Vidzemes priekšpilsētā.

Savukārt Durevskis apsūdzēts citā lietā par izspiešanu un tirgošanos ar ietekmi. Rīgas apgabaltiesa šogad martā viņam piesprieda divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu, kā arī nolēma liegt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz trīs gadiem. Tāpat nolemts konfiscēt mantu. Spriedums patlaban pārsūdzēts Augstākajā tiesā.

Durevski Valsts policija apcietināja laikā, kad policija citā kriminālprocesā aizturēja arī divus citus maksātnespējas administratorus - Sprūdu un Ilmāru Krūmu. Pēc vairāku mēnešu pavadīšanas apcietinājumā tiesa nolēma Durevski atbrīvot pret 25 000 eiro drošības naudu.

Savukārt Strauts kopā ar uzņēmēju Edgaru Mētru apsūdzēts kādā krimināllietā par iespējamu aplokšņu algu izmaksāšanu divu uzņēmumu darbiniekiem un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā šo lietu plāno turpināt skatīt 6.novembrī plkst.10.

Strauts savulaik ieņēma Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa priekšnieka amatu, taču 2016.gadā no dienesta tika atvaļināts. Iecirkņa priekšnieka pienākumus viņš nepildīja jau no 2015.gada.

Saskaņā ar apsūdzību, uzņēmumu atbildīgā persona ar tās darbinieka atbalstu laikā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada jūlijam izvairījās no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas 218 440 eiro apmērā, aģentūru LETA iepriekš informēja prokuratūrā.

Savukārt laikā no 2016.gada aprīļa līdz 2017.gada jūlijam uzņēmuma darbiniekiem izmaksāja aplokšņu algas, tādējādi pārkāpjot darba samaksas noteikumus.

Uzņēmuma darbinieki aplokšņu algās ik mēnesi saņēma, sākot no pāris eiro līdz pat vairākiem simtiem eiro. Vienā no mēnešiem uzņēmuma darbiniekiem kopumā tika izmaksātas aplokšņu algas pat 6476 eiro apmērā, liecina apsūdzība.