Alkohola lietošana sievietei var tikt vērtētā kā pašterapijas veids. Kā minēju jau iepriekš, mazāk just negatīvās emocijas un iespējamos pāridarījumus, mazinot vientulības vai nevienlīdzības sajūtu.
Sabiedrības vispārējais vērtējums par sievietes alkohola lietošanas paradumiem var veicināt alkohola lietošanu slepenībā un vienatnē. Tas rada riskus, ka sieviete pati savās mājās nonāk slimības gūstā un diezgan ilgi mēģina to slēpt.
Kad alkohola atkarība progresē, bieži pievienojas arī nomierinošo medikamentu (benzodiazepīnu) lietošanas piesaiste, kas jau ir jauna, ļoti spēcīga atkarība, kas noformējas ļoti ātri, jo darbojas jau uz konkrētiem receptoriem. Vielu, tajā skaitā alkohola, lietošana var veicināt citu psihisko traucējumu veidošanos (trauksme, depresija, miega traucējumi), kā arī pastiprināt latento traucējumu izpausmes. Vielu lietošanas izvēles var kombinēties ar dažādiem garastāvokļa spektra traucējumiem, personības traucējumiem, adaptācijas traucējumiem. Vienmēr ir vēlams izvērtēt savus riskus patstāvīgi un arī konsultēties pie speciālista, kas var no malas paust savu redzējumu. Tas palīdz tomēr vispusīgāk ieraudzīt sevi un vidi, kurā būt.
Kā saprast, ka jāmeklē palīdzība? Kā sevi pārliecināt, ka tas vairs nav tikai "pa svētkiem" un ir nopietni jārisina šī problēma?
Ilze Maksima: Palīdzības nepieciešamība atkarību gadījumā bieži tiek saprasta tikai galējās tās izpausmes formās, kad cilvēks jau ir slimnīcā, viņam jāsniedz palīdzība krampju lēkmes vai delīrija gadījumā. Izrādās, ka palīdzību vērts jau meklēt, pat vēl pirms ir pagaršota pirmā alkohola lāse. Palīdzība, kas ir ļoti svarīga jebkuru psihisku traucējumu sakarā, tajā skaitā vielu lietošanas traucējumu, tā ir psihoizglītošana. Tā sniedz apkopotu, individualizētu izvērtējumu riskiem, ļauj ieraudzīt aizsargājošos faktorus, ļauj apzināties rīcību, kas var palīdzēt vērtēt apdraudējuma līmeni. Ja tomēr to nav sanācis īstenot pirms pieredzes sākuma, arī turpmāk palīdzība ir vairāk kā izvērtējums – kas notiek, ko labāk darīt vai nedarīt.