Stādām mežu. Kāpēc labāk izvēlēties kvalitatīvus stādus?

Kvalitatīvi stādi

Stādu kvalitāti apliecina arī to ģenētiskā informācija, kas turpmāk noteiks daudzus atjaunotā meža kvalitātes parametrus – ātraudzību, stumbra taisnumu, zaru resnumu un galotnes kuplumu. Druvaskalns skaidro, ka tas ir selekcijas darba rezultāts, jo sēklas tiek iegūtas speciālās sēklu plantācijās, kas ierīkotas, izmantojot meža selekcionāru rūpīgi atlasītos ātraudzīgākos un kvalitatīvākos mātes kokus.

"No šīm sēklām izaudzējot stādus un iestādot tos mežā, mēs zinām, ka šie pēcnācēji būs par aptuveni 10% līdz pat 25% ātraudzīgāki, skaistāki, vitālāki par parastajiem sugasbrāļiem," viņš norāda.

Eksperts arī vērš uzmanību, ka, izaudzējot koka stādus no selekcionētām sēklām, meža īpašniekiem ir iespēja palielināt sava meža vērtību teju par piektdaļu. Tas ir īpaši svarīgi meža atjaunošanai. Izmantojot kvalitatīvus stādus meža atjaunošanai, tiek nodrošināta veiksmīgāka stādu ieaugšana un aklimatizācija mežā.

"Pirmie trīs, četri gadi ir svarīgi, lai mežā iestādītie stādi iedzīvotos jaunajā vietā. Tas nozīmē, ka kociņi jāstāda sagatavotā augsnē, kas sekmēs sakņu ieaugšanu. Tie jāpasargā no noēnojuma. Svarīgi, lai tajā vietā būtu gan saule, gan optimāls mitrums, kā arī, lai stādiņiem "nekāptu uz galvas" zāle un pārējie augi. Kamēr pastāv risks, ka citi blakus esošie, konkurējošie augi, piemēram, papardes, gara zāle un citu sugu koki aizēnos stādu, tas nīkuļos un neaugs tik strauji. Jaunais mežs ir jākopj," skaidro Druvaskalns.

Koku stādīšana rudenī

Šobrīd gan rudens pamazām tuvojas izskaņai, un laiks kļūst arvien vēsāks, liekot aizdomāties, vai vēl var paspēt iestādīt kādu koku. Druvaskalns iedrošina - kamēr zeme nav sasalusi, tas vēl ir izdarāms. Rudenī kopumā ir atvēlēts ilgāks laiks stādīšanai, kamēr pavasarī tās ir divas trīs nedēļas nogales līdz ātri kļūst ļoti silts un stādi sāk strauji plaukt, kā rezultātā var samazināties to ieaugšanas rezultāti. Tomēr arī rudenī var nākties rēķināties ar dažiem riskiem.

Eksperts vērš uzmanību, ka rudenī augsne ir mitra, un, augsnei sasalstot un sablīvējoties, tajā iestādītais ietvarstāds var tikt izspiests ārā no zemes. Tāpat risku rada arī dzīvnieki. "Stādi no kokaudzētavam nāk lekni, skaisti, sulīgi, apetelīgi, un, ja paredzētajā stādīšanas vietā ir liels dzīvnieku blīvums, tad ziemā dzīvnieki, meklējot sev iztiku, var nopostīt stādus. Protams, var veikt preventīvas darbības, lietojot piemērotus aizsardzības līdzekļus, bet risks tāpat pastāv," atzīst Druvaskalns.

Svarīgākais, kas būtu jāņem vērā, stādot kokus rudenī, ir to gatavības pakāpe - jāstāda nobrieduši stādi. Vaicāts par to, kādu meža koku stādīšanu labāk atlikt uz pavasari, eksperts norāda, ka jebkuru koku vari stādīt jebkurā gadalaikā. Pavasara saulei uzspīdot, tiks pamodināts jebkurš rudenī vai pavasarī iestādītais stāds, ļaujot tam dzīt saknes un iesakņoties.

Šobrīd ir palielinājies pieprasījums pēc lapu koku stādiem – bērziem un melnalkšņiem.

Kur iegādāties stādus?

Meža koku stādus labāk iegādāties specializētajās kokaudzētavās - gan privātajās, gan LVM "Sēklas un stādi" esošajās deviņās kokaudzētavās visā Latvijas teritorijā. Stādus var rezervēt gan konkrētā kokaudzētavā, gan arī LVM interneta vietnē.

Uz vienu zemes hektāru paredzēto stādu skaits ir atkarīgs no koku sugas, likumdošanas, īpašnieka vēlmēm un mērķiem. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem minimālais nepieciešamais ieaugušo stādu skaits vienā hektārā atšķiras pēc koku sugām. Piemēram, priedei tie ir 2000 koku uz hektāru, bet eglei, bērzam, melnalksnim - 1500 koku uz hektāru.

Tomēr Druvaskalns aicina ņemt vērā, ka Latvija ir sadalīta zonās pēc tā, kādi koki konkrētajās vietās tiek stādīti. Piemēram, priedes mēdz būt gan austrumu, gan rietumu izcelsmes, kas nozīmē, ka rietumu izcelsmes priedes nevarēs stādīt austrumos. Savukārt eglēm ir trīs reģionu izcelsmes - centrālā, austrumu un rietumu. Attiecīgi no austrumiem stādi var tikt pārvietoti uz rietumiem, bet ne otrādi.

"Mēs cenšamies stādu audzēšanu organizēt tā, lai austrumiem paredzētie stādi būtu pieejami austrumos, bet rietumiem - rietumos," skaidro eksperts.

Laikus iegādāties stādus

Jo laicīgāk saplānos stādu iegādi, jo lielāka iespējamība būs iegūt savam meža piemērotākos. Druvaskalns vērš uzmanību, ka meža stādi ir jārezervē laikus. Atbilstoši pieprasījumam tiek plānoti stādu audzēšanas apjomi - meža stādus iesēj un audzē divus gadus, pirms tie nonāk mežā.

Rezervācija 2024. gadam jau ir noslēgusies, taču ir iespējams rezervēt stādus nākamajiem gadiem.

"Lai privātā meža īpašnieks varētu nākamgad veikt meža izstrādi, pēc pusgada - augsnes sagatavošanu, bet aiznākamajā sezonā - stādīšanu, būtu ieteicams rezervēt jau šogad. Tad 2027. gada pavasarī varēs stādīt," norāda Druvaskalns.

Viņš piebilst, ka laikus saplānoti darbi un meža atjaunošanai rezervēti stādi ir drošības garantija mežsaimnieka ieceru realizācijai.

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".