Ko "Latvijas valsts meži" paveikuši 25 gadu laikā? (2)

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma atzīmē, ka LVM 25 gadu laikā ņēmis vērā ne tikai savas, bet arī sabiedrības intereses.

FOTO: LBTU priekšsēdētāja L. Straujuma

"Manuprāt, LVM ir viens no sekmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem. Viņu pienesums tautsaimniecības attīstībai nav apsteidzams.

LVM ir padomājuši par valsts ekonomikas attīstību, veicot ļoti lielus nodokļu maksājumus. Uzņēmums ir rūpējies par vides interesēm, kopjot savas Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000" iekļautās teritorijas.

Tāpat tas ir arī rūpējies par atpūtas vietām - mēs visi reiz esam bijuši LVM dabas parkā Tērvetē un citās atpūtas vietās. Viss ir darīts ļoti profesionāli. Vēl nedrīkst aizmirst, ka kopumā koksnes krājumi ir pieauguši un nesamazinās. Tas ir ļoti svarīgi," atzīst Straujuma.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss uzsver – LVM, kas apsaimnieko pusi no Latvijas mežiem un ir lielākais piegādātājs gandrīz visiem kokrūpniecības uzņēmumiem un vienīgais "nekontrolējošais instruments" valsts politikas veidotājiem, jau pēc noklusējuma ir pieņēmis misiju ietekmēt visu Latvijas meža nozares attīstību.

FOTO: LKF viceprezidents K. Klauss

Klauss norāda, ka pastāvēja liela iespēja, ka šī misija neizdosies. Tomēr, pateicoties LVM profesionalitātei un pūliņiem, tā nenotika.

"Uzņēmuma īpašniekiem un vadības izvēle ir, pirmkārt, to atzīt vai tieši pretēji – izlikties neredzam un, otrkārt, apzinoties savas iespējas, tās izmantot egocentriski vai, tieši otrādi, veicinot kopējo labumu.

Skatoties uz šo salikumu, tīri matemātiski pastāvēja 75 procentu varbūtība visam noiet greizi, bet Latvijai netipiski salikās pareizie apstākļi un pareizie cilvēki, ka LVM ne tikai apzinājās savu spēku, bet arī to vērsa kopīgas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai. Bez visa šī Latvijas kokrūpniecības sektors nebūtu tik attīstīts un konkurētspējīgs kā šobrīd," vērtē LKF viceprezidents.

Panākumi, kas iespējami tikai lielam uzņēmumam

Tāpat I. Emsis uzsver, ka LVM stratēģija pārdot savus stādus arī partneriem valstīs, kur ir atbilstoši klimatiskie apstākļi, ir ļoti veiksmīga. Runājot par panākumiem tautsaimniecības nozarē, I. Emsis atzīmē LVM organizēto koksnes tirdzniecību.

"LVM, būdams liels uzņēmums, spēj pārdot visu saražoto koksni tirgū par labākajām iespējamajām cenām. To būtu grūti izdarīt, ja tas būtu mazs uzņēmums un strādātu individuāli. Lielam uzņēmumam ir lielākas iespējas starptautiskajā tirgū gūt labākus panākumus. Šajā ziņā arī LVM ir ieguldījuši milzu pūliņus, lai izaudzētais produkts sniegtu vislabāko ekonomisko efektu."

L. Straujuma atgādina, ka, pateicoties LVM pienesumam, meža nozare un koksaimniecība ir starp vadošajām Latvijas nozarēm.

"Meža devums Latvijas eksportā sasniedz 20 procentus. Kopš dibināšanas LVM iemaksas valsts un pašvaldību budžetos pārsniedz 1.69 miljardus eiro. Tas ir ļoti liels devums Latvijas ekonomikai.

Savukārt LVM apgrozījums ir pieaudzis vairāk nekā 20 reizes kopš dibināšanas 1999. gadā."

LKF viceprezidents Klauss atgādina, ka ir nepieciešams palūkoties uz kopainu, nevis koncentrēties uz lielākām vai mazākām ķibelēm.

"Mūsu gadījumā mēs viegli varam salīdzināties ar pārējām divām Baltijas valstīm un Poliju, jo sākuma punkts neatkarības atgūšanas brīdī bija līdzīgs, visās republikās valsts meži veido būtiski lielu proporciju no visiem mežiem un, kas interesanti, katra valsts izvēlējās citu stratēģiju.

Igaunija un Latvija laika gaitā izvēlējās ne tikai centralizēt vienuviet saimniecisko valsts mežu platību apsaimniekošanu, bet arī tai gandrīz no nulles izveidot atbildīgo organizāciju. Rezultātā, lai piedod Lietuvas un Polijas kolēģi, Igaunijas un Latvijas mežsaimniecības prakse piedzīvoja strauju modernizāciju un salīdzinoši īsā laikā sasniedza un pat pārsniedza veco Eiropas valstu līmeni."

Klauss uzsver, ka būtisks LVM veiksmes stāsta aspekts ir labvēlīgā attieksme pret vietējo rūpniecību un tās vajadzībām. Šajā aspektā mājasdarbus paveikušas Latvija, Igaunija un Polija.

"Šeit gan Latvija, gan Polija, gan Igaunija ļoti ieklausījās vietējās rūpniecības vajadzībās, piemērojot gan pašu produktu, gan tirdzniecības formas. Lietuva gāja citu ceļu, un šodien mēs varam redzēt sekas. Piemēram, visās pārējās trīs valstīs, it īpaši Latvijā un Igaunijā, skujkoku zāģbaļķu pārstrāde ir ļoti augstā līmenī gan apjomu ziņā, gan ražotņu modernumā. To gan nevaram teikt par Lietuvu.

Mēs varam būt ļoti pateicīgi un priecīgi par to, ka savulaik gandrīz 80% no Lietuvas valsts mežos iegūtā skujkoku zāģbaļķiem tika pārstrādāti Latvijas ražotnēs," uzsver Klauss.

Tāpat, LKF viceprezidenta ieskatā, var pateikties LVM par to, ka meža nozare ir kļuvusi par vienu no godīgākajām nozarēm Latvijā.

"Vēl viena būtiska izvēle ir veidot vai neveidot kopīgu infrastruktūru. LVM ir bijuši ļoti atbildīgi šajā jomā, un tādēļ mums ir gan LVM GEO, kas jau ir kļuvis par eksporta preci, gan baļķu uzmērīšanas sistēma, kur lielāko daļu no industriālas kvalitātes baļķiem, neatstājot vietu nevēlamām interpretācijām, uzmēra trešā neatkarīgā puse. Tāpat ar vidējās algas principu esam izkāpuši no "aplokšņu algas" purva, kļūstot šajā ziņā par vienu no godīgākajām privātā sektora nozarēm Latvijā."

Uz veiksmīga ekoloģiska pamata rodas labvēlīgs ekonomiskais efekts

I. Emsis uzsver, ka LVM 25 gadu pastāvēšanas laikā ir panākuši to, ka mežsaimniecība tiek efektīvi pielāgota ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem.

"Mežu apsaimniekošanas cikls ir nostādīts gan uz ekoloģiskiem, gan stabiliem ekonomiskajiem pamatiem. Ekoloģiskais pamats nozīmē to, ka mežaudzei ir jāpiemērojas konkrētiem augšanas apstākļiem ­- mitrumam un augsnes auglībai. Mežaudze tiek veidota tā, lai sasniegtu labākos rezultātus tieši tajos apstākļos.

Šeit iezīmējas ekonomiskais pamats ­- ja mežs aug un ātri attīstās, tad tas nozīmē, ka tas ražo daudz vairāk skābekļa nekā nīkuļojošs mežs. Skābeklis galu galā nodrošina visu dzīvību uz planētas.

Mežs ir viens no būtiskākajiem skābekļa radītājiem uz pasaules. Labvēlīga ekoloģiskā klimata radīšanā liela nozīme ir labi audzētam, produktīvam mežam, kurš ātri un raženi aug. LVM ir panākuši, ka meža saimniecība ir pielāgota ekoloģiskajiem apstākļiem un dod rezultātu."

Tomēr, lai varētu gūt ekonomisko efektu, nepieciešams mežu uzturēt, uzsver I. Emsis. Sevišķi nozīmīgu lomu spēlē meliorācija – pasākumu kopums augšņu kvalitātes straujai uzlabošanai noteiktā teritorijā, novadot lieko vai pievadot trūkstošo ūdeni.

Tāpat I. Emsis uzsver, ka meža uzturēšanā ļoti palīdzīgu roku spēlē LVM izveidotā ceļu sistēma mežos.

"Lai varētu gūt ekonomisko efektu, Latvijas apstākļos ir nepieciešams mežu meliorēt un tā panākt, lai mežs kļūst produktīvāks. LVM to dara ļoti gudri. Tāpat mežos ir izveidota ceļu sistēma, kura nodrošina mežu apsaimniekošanu, transporta piekļuvi un, ja nepieciešams, ugunsdrošības pasākumu organizāciju un sakopšanas pasākumus.

Ceļu sistēmas uztur mobilitāti mežos, lai tajos varētu veikt apsaimniekošanu un lai cilvēki varētu tur atpūsties. Tāpat lauku iedzīvotāji var viegli nokļūt savās mājās mežos. Savukārt meliorācijas sistēma nodrošina to, ka ceļi ir sausi un mežaudzes ir auglīgākas un ražīgākas," stāsta I. Emsis.

LVM iespējas ieguldīt nākotnē

Emsis uzsver, ka LVM īstenotā ilgtermiņa attīstības stratēģija iespējama tikai tādēļ, ka meži tika paturēti valsts īpašumā, nevis privatizēti. Tāpat viņš uzteic likumus, kas pasargā valsts mežus no nonākšanas privātās rokās un dod LVM iespēju ieguldīt nākotnē.

"Tas nozīmē, ka mums ir ilgtspējīga domāšana un redzējums, kā tālāk attīstīt šos mežus, tāpat mēs varam skatīties tālāk, kas notiek sabiedrībā un pasaulē ar dažādām jaunajām idejām par klimata izmaiņām, īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzību, biotopu aizsardzību.

Protams, LVM investē daudz, lai šīs zinātnes atziņas un progresīvās domāšanas sistēmas iedzīvinātu un uzturētu možu tautsaimniecības nozares garu. Tas ir svarīgi, jo bez šāda gara un inteliģentas saimniekošanas vīzijas nav iespējams sasniegt mērķi. Tāpēc domāju, ka LVM līdz šim to ir veiksmīgi panākuši."

“Mums ir, par ko būt lepniem – par Latvijas mežu stāvokli, to attīstību un tiem cilvēkiem, kas to mežu nozari kopj un attīsta,” secina I. Emsis.

Noturību pret privatizāciju uzsver arī L. Straujuma.

"LVM bija ļoti svarīgi ieņemt savu vietu tautsaimniecībā un ļoti stingri ievērot likumu, ka LVM nav privatizējams uzņēmums. Dažādos laika posmos pastāvēja zināmas privatizācijas vēlmes, kurām uzņēmuma akcionāri ir spējuši ļoti stingri pretoties un stāvēt likumības pusē.

Bija laiki, kad nozarei trūka resursu, un LVM, sevišķi dažādos krīzes posmos, palīdzēja Latvijas ekonomikai. Tagad, protams, ir klimata pārmaiņu laiks, un LVM ir devis būtisku pienesumu klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanā," vērtē Straujuma.

Izaicinājumi – ģeopolitiskās izmaiņas, biotopu aizsardzība pret tautsaimniecību, un politiķu krustceles

Pievēršoties nākotnei, I. Emsis uzsver, ka tā ir izaicinājumu pilna. Viņa ieskatā tā ir Eiropas un globālās politikas maiņa, kurā dominē daudz skaļu lozungu un maz tautsaimnieciski pamatotu politisko ieceru.

"Viena no šīm bīstamajām domām ir iecere lielākas saimnieciskās teritorijas izņemt no tautsaimnieciskās aprites. Ir atklāts, ka Latvijas mežos ir daudz biotopu, kuri būtu īpaši jāaizsargā un kuru aizsardzības nolūkā meži būtu jāizņem no tautsaimnieciskās izmantošanas.

Šeit rodas pretruna, jo, ja jau mēs, apsaimniekojot mežus kā līdz šim, esam nonākuši situācijā, ka tik daudz biotopu ir tik vērtīgi, ka tos vajadzētu vēl kaut kā citādi aizsargāt, tad rodas jautājums – kāpēc, mežu apsaimniekojot normālā kārtībā, šie biotopi tomēr ir saglabājušies?

Es to redzu tā – ja mežu apsaimniekošanas līdzšinējā kārtība būtu biotopiem nevēlama, tad to vispār nebūtu. Bet, ja biotopi tomēr ir, tātad pašreizējā meža apsaimniekošanas kārtība ļauj tiem saglabāties," stāsta I. Emsis.[IK1]

I.Emša ieskatā biotopu aizsardzība jāintegrē tautsaimniecības sistēmā. Ja tas neizdosies, būsim spiesti dārgi maksāt.

"Tas nozīmē, ka biotopu aizsardzība būtu jāintegrē tautsaimniecības sistēmā un aizsargājamās teritorijas nevajadzētu pilnībā izslēgt no tautsaimniecības. Tas nozīmē, ka tautsaimniecības un biotopu aizsardzības sistēmām jābūt viena otru atbalstošām un savstarpēji integrētām.

Tas būs izaicinoši. Tomēr, ja šī kopējā ideja, mērķis un sadarbības modelis tiks atrasts, tad mēs veiksmīgi šo iespējamo nākotnes krīzi būsim pārvarējuši. Ja katrs paliks pie savas uztveres sistēmas, proti, dabas aizstāvji teiks, ka viņi var aizsargāt biotopus tikai tad, kad tie ir izņemti no tautsaimnieciskās darbības cikla, tad mēs tiksim pie ļoti bēdīgiem tautsaimniecības rezultātiem mežsaimniecības sektorā.

Mums vienkārši būs ļoti straujš ienākumu kritums, meža nozare nespēs mums dot pietiekami lielu pienesumu nacionālo ienākumu kopproduktā, kā tas ir bijis līdz šim.

Tas arī radīs neizpratni un nebūs ilgtspējīgi. Tāpat uzskatu, ka šai dabas aizstāvības sistēmai vajadzētu ieintegrēties klimata politikā, jo klimata politika nevar būt nošķirta no mežsaimniecības politikas, savukārt mežsaimniecības politika nav nošķirama no dabas un biotopu aizsardzības politikas," stāsta Emsis.

LKF viceprezidents Kristaps Klauss uzsver, ka Latvijas politiķiem tagad jāizvēlas viens no diviem ceļiem – necirst kokus vai saglabāt mežizstrādi aptuveni esošajā līmenī.

"Proti, ir divas radikāli atšķirīgas pieejas, kur viena piedāvā pārstāt darīt — būtiski samazināt koksnes ieguvi (necirst) un faktiski pazaudēt ļoti daudz darba vietu lauku reģionos un šo darba vietu tiešos un netiešos nodokļus valsts makā.

Otra ir pavisam pretēja – ar gudru strādāšanu saglabāt šīs darba vietas, pat palielinot to daudzumu, ja vien valsts spēs atrast motivācijas instrumentus, lai Latvijā pārstrādātu produktos to koksni – papīrmalku, dedzināmo koksni, šķeldu –, kura pašlaik tiek eksportēta un kuras pārstrāde notiek citās Eiropas valstīs.

Es ļoti ceru, ka izvēlēsimies iet ceļu, kas veicina Latvijas labklājību, nevis netieši veicinās emigrācijas vilni," vēl K. Klauss.

Ģeopolitiskās situācijas iespaidā meža nozarei arī trūkst resursu un izejmateriālu, uzsver L. Straujuma.

"Protams, ir sarežģīti, jo ģeopolitiskās situācijas dēļ meža nozarei trūkst resursu un izejmateriālu. Tas uzliek lielākus pienākumus LVM sadarboties ar nozari. Bet tas viss ir pārvarams.

Ir izveidojusies jauna paradigma, kurā dabas aizsardzība un kokrūpniecības aizsardzība lielā mērā spēlē viena pret otru. Bet vienlaikus viņi meklē kompromisus un diskutē savā starpā. Vienmēr var atrast ceļu, kā ekoloģiski apsaimniekot meža teritorijas un saglabāt nākotnē meža atjaunošanas un biotopu saglabāšanas procesus,” atzīst Straujuma.

Kā realizēsim vēl vienu veiksmes stāstu?

I.Emsis uzsver, ka klimata, mežsaimniecības un dabas aizsardzības politikas konflikta izraisītās sekas izdosies novērst tikai integrācijas rezultātā. Tas jādara gudri.

"Veiksmes stāsts radīsies tad, ja šīs trīs lietas (klimata politiku, mežsaimniecības politiku, un dabas un biotopu aizsardzības politiku) izdosies integrēt vienotā sistēmā, izmantojot teritoriālās plānošanas metodes, mežu ekoloģiskās attīstības principus, un tautsaimniecības izaugsmes principus.

Mums tās ir gudri jāsaliek kopā, lai mūsu politikas prasītāji no Eiropas Savienības un starptautiskajām organizācijām būtu apmierināti, un mēs, Latvijas iedzīvotāji, arī būtu gandarīti par mūsu tautsaimniecības ienākumiem un labumiem, ko mums dod kvalitatīva mežsaimniecības sistēma Latvijā," secina I.Emsis.

Laimdota Straujuma ir pārliecināta, ka LVM vadīta meža nozare arī nākotnē būs Latvijas lepnums.

"Es domāju, ka meža nozare ir Latvijas lepnums, jo visi darbi ir izdarīti tā, lai nesamazinātu kopējo meža apsaimniekošanas teritoriju un koksnes krājumu apjomu. Gribu novēlēt, lai arī nākotnē meža nozare un viens no tās vadošajiem spēlētājiem – LVM – būtu Latvijas ekonomikas lepnums un attīstības mugurkauls. Viņi to varēs," secina L. Straujuma.

Raksts tapis sadarbībā ar LVM.