22. oktobrī Krievijā uz BRICS samitu pulcējas pārdesmit valstu līderi, Kremlim cenšoties pierādīt, ka Rietumu centieni izolēt Maskavu bijuši neveiksmīgi. Tiesa, izolācijas pazīmes ir acīmredzamas – samita organizētāji apmeklētājiem liek ņemt līdzi skaidru naudu, jo sankciju dēļ vairums kredītkaršu agresorvalstī nedarbojas, vēsta ASV ziņu aģentūra "Bloomberg".
Krievija piedzīvo vēl vienu apkaunojumu, liekot BRICS samita apmeklētājiem norēķināties tikai skaidrā naudā (6)
Samita mājaslapā apmeklētājiem atgādināts, ka Krievijā nevar veikt maksājumus ar ārpus Krievijas izdotām "MasterCard" un "Visa" kredītkartēm. Tāpat piekodināts, ka ar tām bankomātos nevar izņemt skaidru naudu.
Tiesa, "Union Pay" kredītkartes Krievijā darbojoties, taču ar zināmiem ierobežojumiem.
Tāpat samita organizētāji iesaka apmeklētājiem ņemt līdzi tieši dolārus un eiro, norādot, ka tās ir vienīgās valūtas, kas lielākajā daļā Krievijas banku var tikt iemainītas pret rubļiem.
"Bloomberg" uzsver, ka šādas instrukcijas Krievijai ir sevišķi apkaunojošas, jo, atbildot uz ASV un pārējo G7 dalībvalstu ieviestajām sankcijām 2022. gadā pēc tās iebrukuma Ukrainā, Krievija eiro un dolārus sāka saukt par "kaitīgām" valūtām un, lai mazinātu ekonomisko spiedienu, sāka aktīvāk norēķināties citās valūtās, piemēram, Ķīnas juaņās.
Tāpat BRICS samita apmeklētāji aicināti izveidot vietējās elektronisko maksājumu sistēmas "Mir" bankas karti. Šī sistēma reiz tika reklamēta kā Krievijas "Visa" un "Mastercard" kredītkaršu alternatīva.
"Mir" popularitāte drīz vien zuda pēc tam, kad ASV pret to ieviesa sankcijas – to izmantot atteicās pat tuvākie Krievijas sabiedrotie.
Jau ziņots, ka BRICS samits ir lielākais starptautiskais pasākums, ko diktatoram Vladimiram Putinam izdevies sarīkot kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.
Starp ietekmīgākajiem valstu līderiem, kas ieradīsies uz samitu, ir Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Indijas premjerministrs Narendra Modi un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Pēdējā brīdi savu vizīti Krievijā atcēlis Brazīlijas prezidents Luīss Ināsiu Lula da Silva, kas šobrīd vēl neskaidros apstākļos guvis galvas ievainojumu.
BRICS sākotnēji tika izveidota, lai veicinātu investīcijas, taču kopš tā laika tā pāraugusi ģeopolitiskā organizācijā. Tās sākotnējiem locekļiem - Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai - pievienojušies Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Etiopija un Irāna.
Tajā pašā laikā BRICS šķeļ iekšējas pretrunas, ko izsauc, piemēram, Indijas un Ķīnas savstarpējās domstarpības.
Septembrī par nolūku pievienoties BRICS paziņoja arī Turcija, kas vienlaikus ir NATO dalībvalsts.
Starp galvenajiem jautājumiem, ko paredzēts apspriest samitā, kas ilgs līdz ceturtdienai, ir Putina ideja izveidot BRICS maksājumu sistēmu, kas būtu pretsvars starptautiskajai maksājumu sistēmai SWIFT, no kuras Krievijas bankas atslēgtas kopš 2022.gada.
Paredzēts pārrunāt arī situāciju Tuvajos Austrumos.
Otrdien Putinam paredzētas divpusējas tikšanās ar Modi un Sji, kā arī ar Dienvidāfrikas un Ēģiptes līderiem, bet trešdien - ar Erdoganu un Irānas prezidentu Masudu Pezeškiānu.
Uz Krieviju pirmo reizi kopš 2022.gada aprīļa dodas arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Viņam tikšanās ar diktatoru paredzēta ceturtdien.