Dažreiz atstāj ar tikko pārgrieztu nabassaiti. Glābējsilītēs 15 gados atstāts 61 zīdainis

Šogad silītēs atstāti četri bērni, kas "uz pēdējo gadu fona ir palielinājums, bet kopumā nav, jo gadā vidēji silītēs tiek atstāti vismaz trīs līdz pieci bērni", pauda "Glābējsilīte- vieta bērna dzīvībai" projekta vadītāja Laura Zvirbule. Pērn glābējsilītē ievietots viens bērns, 2022.gadā - četri bērni, bet 2021.gadā - trīs.

Lai arī šogad nav novērojams būtisks glābējsilītēs ievietoto bērnu skaita pieaugums, projekta vadītāja par situāciju šogad ir nobažījusies. Satraukumu rada fakts, ka pēc ilgu gadu pauzes šogad divi mazuļi atrasti miruši, izmesti atkritumos.

"Glābējsilīte" kā vienu no iemesliem šī gada traģiskajiem gadījumiem min to, ka pēc Eiropas datu regulas spēkā stāšanās vairs nav tik aktīvi publiski izziņota informācija par silītēs atstātajiem bērniem.

Tas nozīmē, ka vairāku gadu garumā par glābējsilītēm nav bijis pietiekami daudz informācijas un mērķauditorija netika sasniegta, sprieda Zvirbule, pieļaujot, ka izaugusi vesela paaudze, kas par "Glābējsilītes" 15 gadu pastāvēšanu neko nezina.

Pēdējos gados visvairāk zīdaiņu atstāts glābējsilītē Rīgā, kam seko Madona.

Bērni silītēs tiek atstāti dažādos vecumos un stāvokļos. Reizēm mazuļi tiek atstāti ar zīmītēm, drēbēm un dažos gadījumos pat ar informāciju par veiktajām vakcinācijām. Turpretī citos gadījumos atstātais zīdainis "tiešām ir ar tikko pārgrieztu nabassaiti".

Pēdējie bērni, kas atstāti Madonā un Rīgā, atkārtoti ir apstiprinājuši nepieciešamību pēc bērnu glābējsilītes - mazuļi kaili tika atstāti tikko pēc dzemdībām, ietīti vien plānā sedziņā, bez drēbēm vai zīmītēm, norādīja Zvirbule.

Viņa sacīja, ka pāris gadus atpakaļ Rīgā zīdainis bijis ietīts netīrā, eļļainā vīriešu jakā - varējis noprast, ka "šādā stāvoklī zīdaini gatavojās izmest miskastē".

Šis un līdzīgi gadījumi tikai apliecinot glābējsilītes nepieciešamību, jo stāvoklis, kādā daži mazuļi tajā tiek atstāti, norāda, kāda "nozīme" viņiem tiek piešķirta pirms glābējsilītes palīdzības. Silītē ievietotā bērna statuss bez pievienotiem dokumentiem ir "atradenis", kas nozīmē, ka bērns ir brīvs adopcijai. Ja vien bērnam netiek konstatētas vardarbības pazīmes, kriminālprocess netiek sākts. Vardarbības gadījumi pret atstātajiem zīdaiņiem 15 gadu laikā nav konstatēti.

Retos gadījumos ar bāriņtiesas akceptu bērnu vecāki tos paņēmuši atpakaļ aizgādībā. Viena māte e-pastā norādījusi, ka, kolīdz dzirdējusi silītes durvju aizvēršanās "klikšķi", uzreiz nožēlojusi savu izvēli un 24 stundu laikā griezās Valsts policijā (VP) un Bāriņtiesā, lai atgūtu bērnu. Šajā situācijā tas arī izdevās, bet jārēķinās, ka katra pašvaldība piemēro savus noteikumus pirmsadopcijas periodam jeb tam, cik ilgā laikā zīdaini jāadoptē, tāpēc atgūšanas iespējai atvēlēts ļoti īss laiks.

Pirmsadopcijas periods pašvaldībās parasti ir no viena līdz četriem mēnešiem - tas arī ir periods, kurā bioloģiskie vecāki var mēģināt atgūt atstātos bērnus, norādīja Zvirbule.Lai to izdarītu, vecākiem jāgriežas bāriņtiesā un par saviem līdzekļiem jāveic DNS analīzes, lai apliecinātu bioloģiskās radniecības faktu. Pēc testa bāriņtiesa ar pārbaužu un sarunu palīdzību izvērtē vecāku aizbildniecības uzņemšanās gatavību.

Atstātajiem bērniem slimnīcā tiek dots simbolisks vārds un uzvārds, kas tiek nomainīts, jaunajiem vecākiem bērnu adoptējot. Tāpat līdzi tiek dota "ceļavārdu kaste", kurā ir vēstule jaunajiem vecākiem un bērnam. Bērnam domātajā vēstulē lasāms psihoterapeita sagatavots teksts, kurā pausts, ka "atstāšana bija tavu bioloģisko vecāku labākā izvēle, jo tu esi dzīvs".

Kopš 2009.gada Latvijā ir astoņas glābējsilītes - Daugavpilī, Rēzeknē, Madonā, Valmierā, Jelgavā, Rīgā, Liepājā un Ventspilī.

Silīte izpaužas kā durvis sienā, kuru otrā pusē atrodas bērnu gulta ar organiskā stikla malām. Durvis automātiski aizveras, dodot signālu ārstiem, ka glābējsilītē kāds atstāts. Divu minūšu laikā pie bērna ierodas personāls, apskata bērna veselības stāvokli un nodod informāciju VP un bāriņtiesai, lai pārliecinātos, ka bērns neatrodas meklēšanā.

Projekts "Glābējsilīte" sniedz iespēju izdzīvot un dzīvot bērnam, kura bioloģiskie vecāki ir gatavi izdarīt noziegumu, jo nevēlas savu mazuli. Tā mērķis ir ne tikai izglābt vecāku negribēta bērna dzīvību, bet arī rosināt sabiedrībā diskusiju par ģimenes plānošanas jautājumiem.

Sociālo projektu "Glābējsilīte - vieta bērna dzīvībai" Latvijā īsteno sabiedrisko attiecību kompānija "Divi gani", Laura Zvirbule un Edīte Kaņepāja-Vanaga sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu.