Referendums, lai konstitūcijā nostiprinātu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) kursu, Moldovā notika uz Krievijas intensīvu pūļu, cenšoties ietekmēt sabiedrisko domu, fona, vērtē Ārlietu ministrija (ĀM).
Ārlietu ministrija komentē referendumu par sekošanu ES kursam Moldovā
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, Krievijas destruktīvā iejaukšanās Eiropas valstu iekšpolitiskajos procesos ir kļuvusi īpaši aktīva pēc Krievijas agresijas kara uzsākšanas Ukrainā.
ĀM atzinīgi vērtē referendumu par konstitūcijas grozīšanu. Moldovas Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie rezultāti liecina, ka nedaudz vairāk nekā 50,4 % no referenduma dalībniekiem ir atbalstījuši šo izvēli.
ĀM uzsver, ka referenduma rezultāts norāda uz Moldovas tautas vairākuma atbalstu ES kursa nostiprināšanai konstitūcijā, dodot mandātu turpināt īstenot nepieciešamās reformas Moldovas integrācijai ES, neatkarīgi no politiskiem apsvērumiem. ĀM klāsta, ka Latvija stingri atbalsta Moldovas pilsoņu izdarīto izvēli.
LETA jau rakstīja, ka Moldovas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarējusi pašreizējā proeiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu, referendumā vēlētāji ar minimālu balsu pārsvaru atbalstījuši eiropeiskā ceļa izvēli, pirmdien paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Sandu izcīnījusi 42,16% balsu, kas nozīmē vēlēšanu otro kārtu 3.novembrī, kurā viņai būs jāsacenšas ar prokrieviski noskaņoto bijušo ģenerālprokuroru Aleksandru Stojanoglo, par kuru pirmajā kārtā nobalsojuši 26,19% vēlētāju, liecina provizoriskie rezultāti pēc 98,87% balsu saskatīšanas, pavēstīja CVK.
Referendumā, kurā vēlētājiem bija jāatbild uz jautājumu, vai konstitūcijā kā valsts stratēģisko mērķi fiksēt pievienošanos ES, provizoriskie dati pēc 99,41% balsu saskaitīšanas liecina, ka par variantu "jā" nobalsojuši 50,39% vēlētāju, bet 49,61% balsojuši par "nē", paziņoja CVK. Tā kā pie vēlēšanu urnām devās vairāk nekā 33% vēlētāju, CVK ziņojums par vēlēšanu procesa norisi jāiesniedz konstitucionālajai tiesai, kas desmit dienu laikā izlems, vai apstiprināt rezultātus.
Ja rezultāti tiks apstiprināti, likums tiks uzskatīts par pieņemtu no referenduma dienas un tiks publicēts Oficiālā Vēstneša īpašā izdevumā.
Kopumā vēlēšanās piedalījās 1 562 238 pilsoņi, kas veido 51,67% no kopējā vēlēšanu sarakstos iekļauto balsstiesīgo pilsoņu skaita. Diasporā nobalsoja vairāk nekā 240 000 vēlētāju.
Sandu, uzrunājot savus atbalstītājus, naktī uz pirmdienu apsūdzēja noziedzīgus grupējumus centienos ietekmēt vēlēšanu un referenduma iznākumu.
"Noziedzīgi grupējumi, kas darbojas kopā ar mūsu valsts interesēm naidīgiem ārvalstu spēkiem, uzbrukuši mūsu valstij ar desmitiem miljonu eiro, meliem un propagandu, izmantojot apkaunojošākos līdzekļus, lai noturētu mūsu pilsoņus un mūsu valsti neziņā un nestabilitātē," sacīja prezidente.
"Mūsu rīcībā ir skaidri pierādījumi, ka šo noziedzīgo grupējumu mērķis bija nopirkt 300 000 balsu, kas ir vēl nepieredzēta mēroga krāpšana," piebilda Sandu. "Viņu mērķis bija graut demokrātisko procesu," sacīja prezidente.
ES pirmdien paziņoja, ka balsošanu Moldovas referendumā par pievienošanos blokam un prezidenta vēlēšanās aptumšojusi Krievijas "bezprecedenta iejaukšanās un iebiedēšana".
"Mēs konstatējām, ka šis balsojums notika bezprecedenta iejaukšanās un iebiedēšanas apstākļos, ko īstenoja Krievija un tās kontrolētās personas ar mērķi destabilizēt demokrātiskos procesus Moldovas Republikā," sacīja ES ārlietu jautājumu preses sekretārs Peters Stano.