Dienvidkoreja aicina izvest Krievijā dislocētos Ziemeļkorejas karavīrus

Dienvidkorejas izlūkošanas aģentūra piektdien pavēstīja, ka Ziemeļkoreja ir nosūtījusi uz Krievijas pilsētu Vladivostoku sākotnējo kontingentu ar 1500 speciālo spēku karavīriem un drīzumā nosūtīs vēl vairāk. Kopumā Ziemeļkoreja nolēmusi nosūtīt 12 000 karavīru uz karu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš sacīja, ka viņa valdības rīcībā esošā informācija liecina, ka karā Krievijas pusē varētu tikt iesaistīti 10 000 Ziemeļkorejas karavīru.

Dienvidkorejas ārlietu ministra vietnieks Kims Honkjuns, tiekoties ar Krievijas vēstnieku Georgiju Zinovjevu, "visstingrākajā veidā nosodīja" Ziemeļkorejas karaspēka iesaistīšanu, kas, pēc viņa teiktā, rada "nopietnu drošības apdraudējumu" Dienvidkorejai un starptautiskajai sabiedrībai, paziņoja Dienvidkorejas Ārlietu ministrija.

Kims sacīja, ka Dienvidkoreja sadarbībā ar starptautisko sabiedrību mobilizēs visus pieejamos līdzekļus, lai vērstos pret šādu notikumu attīstību. Zinovjevs atbildēja, ka informēs savu valsti par Dienvidkorejas nostāju, teikts Dienvidkorejas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

ASV un NATO nav apstiprinājušas faktu, ka Ziemeļkorejas karaspēks nosūtīts uz Krieviju. Taču ziņas par to jau izraisījušas bažas Dienvidkorejā, ka Krievija apmaiņā pret karaspēku varētu nodrošināt Ziemeļkoreju ar sarežģītām tehnoloģijām, kas var krasi uzlabot tās kodolprogrammas un raķešu programmas.

Ziemeļkorejas pieaugošais kodolarsenāls ir nopietns drauds Dienvidkorejas drošībai, un daži novērotāji uzskata, ka Dienvidkoreja, visticamāk, apsvērs ieroču piegādi Ukrainai, ja apstiprināsies, ka Krievija nodevusi Ziemeļkorejai augstās raķešu un kodolprogrammu tehnoloģijas.

Dienvidkoreja ir pievienojusies ASV vadītajām sankcijām pret Krieviju saistībā ar tās atkārtoto iebrukumu Ukrainā 2022.gada februārī. Taču tā nav tieši piegādājusi ieročus Kijivai, atsaucoties uz ilgstošu politiku nepiegādāt ieročus valstīm, kas aktīvi iesaistītas konfliktos.

Krievija iepriekš noliedza, ka karā ar Ukrainu būtu izmantojusi Ziemeļkorejas karaspēku. Ziemeļkorejas mediji šo jautājumu nav komentējuši.

Ziemeļkorejas karaspēka nosūtīšana uz Krieviju būtu tā pirmā dalība lielā karā kopš Korejas kara beigām 1953.gadā. Daudzi eksperti apšauba, cik lielā mērā Ziemeļkorejas karaspēks varētu palīdzēt Krievijai kaujas laukā, norādot uz tā kaujas pieredzes trūkumu.

Ziemeļkorejas un Krievijas sadarbība pēdējo divu gadu laikā ir uzplaukusi. Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Krievijas diktators Vladimirs Putins jūnijā parakstīja vienošanos, kas paredz savstarpēju militāru palīdzību gadījumā, ja kādai no valstīm tiek uzbrukts.