Ministrs: Bez riska fonda izveides varētu mainīties pieeja kompensāciju izsniegšanai lauksaimniekiem par dabas stihiju postījumiem

Ja Latvija nevirzīsies tālāk ar Riska fondu, tad lauksaimniekiem jāsaprot, ka no valsts budžeta, tādas kompensācijas, kādas tika maksātas šogad un pagājušajā gadā, vairāk nebūs, pauda ministrs, piebilstot, ja lauksaimnieki vēlas, lai valsts iesaistās risku novēršanā, tad viņiem pašiem arī ir jāiesaistās. Ja lauksaimnieki paši neiesaistīsies Riska fonda izveidē, tad risku novēršanai paliks tikai iespēja apdrošināties.

"Uzskatu, ka Riska fonds tiešām būtu ļoti vajadzīgs. Tā nav apdrošināšana, bet ir drošības garantija gadījumos, ja saimniecībā kopējie ieņēmumi samazinās gan tirgus ģeopolitisko izmaiņu ietekmē, gan klimatisko apstākļu ietekmē. Taču, ja lauksaimnieku organizācijas būs pret Riska fona izveidi, tad šo ideju lielā steigā nākamā gada budžetā nevirzīšu," uzsvēra Krauze.

Uz jautājumu, kā nesabojāt jau strādājošo apdrošināšanas sistēmu, bet nodrošināt kompensācijas tajās jomās, kur apdrošināšana nestrādā, viņš atbildēja, ka Riska fonds nav konkurents apdrošināšanai. Apdrošināšana ir paredzēta, lai apdrošinātu konkrētas kultūras vai laukus, par kuriem lauksaimnieks dabas postījumu rezultātā var saņemt atbalstu.

Savukārt Eiropas praksē Riska fonds iedarbojas tikai tajā brīdī, kad saimniecībai kopējais ieņēmumu kritums sasniedz vismaz 20%, bet lielākajā daļa valstu šis slieksnis ir noteikts 30% līmeni. Tas nozīmē, ka Riska fondu iedarbina tad, ja saimniecībai ir ļoti slikts gads, kopējiem ieņēmumiem samazinoties par vismaz 30%, rēķinot vidējos pēdējo piecu gadu ieņēmumus, no aprēķiniem izņemot labāko un sliktāko gadu.

Krauze uzsvēra, ka Riska fonds ir drošības garants, lai saimniecībai nerastos maksātnespēja, bet tā nav apdrošināšana.

Viņš arī minēja, ka, piemēram, šogad Zemgalē no vētrā postītajām platībām apmēram 70% bija apdrošinātas. Savukārt citur Latvijā apdrošināšanas rādītāji ir sliktāki - ja Zemgalē apdrošinātās platības pārsniedz 50%, tad Vidzemē vai Latgalē apdrošinātas ir tikai aptuveni 20% platību.

Jau ziņots, ka Zemkopības ministrija (ZM) augusta sākumā aicināja lauksaimnieku organizācijas iesniegt konkrētus priekšlikumus Riska fonda tvērumā iekļaujamajām nozarēm un riskiem, kā arī, cik lielas iemaksas Riska fondā lauksaimnieki būtu gatavi iemaksāt.

Ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka lauksaimnieku organizāciju priekšlikumi lūgti, lai varētu lemt par Riska fonda finansējuma avotu. Krauze minēja, ka Riska fondam ir jābūt obligātam, jo brīvprātīgi šāda sistēma nestrādātu, ko apliecina iepriekšējā pieredze.

Savukārt (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis atzīmēja, ka pie vienošanās, kādam būtu jābūt Riska fondam, no kura kompensētu zaudējumus, kurus zemniekiem nesedz apdrošināšana, nepieciešams nonākt rudens laikā, lai fonds nākamgad varētu sākt darboties.