/nginx/o/2024/10/20/16431200t1h2fdf.jpg)
"Latvijas dzelzceļa" koncerns piedzīvo smagus zaudējumus, tāpēc nākas atlaist darbiniekus. Šogad darbinieku atlaišanu piedzīvojis meitasuzņēmums "LDz Cargo". Tas pārvācies uz desmitreiz mazākām telpām un pāri palikušo tehniku un mēbeles ziedojis labdarībai, kā arī vairākiem koncerna iekšējiem noteikumiem neatbilstošiem saņēmējiem, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga" (NP).
Pagājušajā nedēļā Satiksmes ministrija informēja valdību, ka Latvijas dzelzceļš šogad apgrozīs 160 miljonus eiro, bet tā zaudējumi sasniegs 76 miljonus. 50 miljonus veido dzelzceļa infrastruktūras vērtības kritums, kas atspoguļojas uzņēmuma bilancē. Vairāk nekā 20 miljonus tas lūgs kompensēt valstij.
"Aktīvi strādājam pie analīzes meitu kapitālsabiedrību apvienošanai. Tas gan, protams, nav lēmums, ko pieņem tikai Latvijas dzelzceļā, tas ir arī lēmums, ko pieņem mūsu akcionārs, un pēc tam arī valdībā un citās iesaistītajās pusēs," saka VAS "Latvijas Dzelzceļš" valdes loceklis Rinalds Pļavnieks.
Dzelzceļa meitas uzņēmumus "Ritošā sastāva serviss", "LDz loģistika" un "LDz Cargo", visticamāk, apvienos. Darbs no trim maiņām tiks samazināts uz divām un dzelzceļa mezglos naktīs vagonus vairs neapkops un nešķiros, jo vairākas reizes mazāka kravu plūsma to ļauj izdarīt dienā. No meitām lielākā ir "LDz Cargo" - tās apgrozījums pērn bija 134 miljoni eiro. Šogad ieņēmumi jau kritušies par 30%.
"Tas uzliktais mērķis ir, lai "LDz Cargo" būtu samazinājis savus izdevumus par aptuveni 6 miljoniem eiro," saka "LDz Cargo" valdes loceklis Raimonds Freimanis.
Šogad no darba "LDz Cargo" atbrīvota jau ceturtā daļa darbinieku, un šovasar uzņēmums no vecajām, plašajām telpām pārvācās uz šaurākām. Pāri palika daudz tehnikas un mēbeļu.
Iepriekš katram darbiniekam bija savs kabinets, lai arī kopš pandēmijas laika daļa mēdz strādāt attālināti. Ik mēnesi par telpu nomu "LDz cargo" savam mātes uzņēmumam "Latvijas dzelzceļš" maksāja 20 tūkstošus eiro. Līgums beidzās ar 1.septembri.
Pāri palikušos krēslus, galdus, kafijas automātus un ledusskapjus nolēma ziedot labdarībai. Saskaņā ar Latvijas dzelzceļa iekšējiem noteikumiem, ziedojumi ir jāsaskaņo ar mātesuzņēmumu, taču tas netika izdarīts. Arī paša "LDz Cargo" padome ziedojumu neapstiprināja. Lēmums tās ziedot pieņemts valdē jau pēc mēbeļu aizvešanas un tikai pēc tam par to informēta padome. "LDz Cargo" valdes locekle Olga Bondare, kas piedalījās lemšanā par mēbelēm, darbu pagājušajā nedēļā pametusi, viņas vietā stājies Raimonds Freimanis, kurš līdz šim strādāja uzņēmuma padomē.
"Vakar vai aizvakar es vēl biju padomes loceklis, tad es varu pateikt savu personisko padomes locekļa viedokli - no saimnieciskā viedokļa, "Cargo" izdevumu viedokļa absolūti adekvāta valdes rīcība," saka Freimanis.
Pļavnieks: Ziedošanas kārtība paredz to, ka informācija nonāk "Latvijas dzelzceļā", ja ir plānota šāda rīcība, un "Latvijas dzelzceļš" šo informāciju saņēma, varbūt ar nelielu nobīdi, bet saimniecisko būtību tas īpaši nemaina.
NP: Ar nobīdi jūs domājat pēc tam, kad tās mēbeles jau bija ziedotas.
Pļavnieks: Kad šis ziedošanas process jau tika uzsākts.
Uzņēmuma vadība noliedz aizdomas par pārkāpumiem, taču atzīst, ka sākta pārbaude. Papildus procedūras neievērošanai, ēnu pār dāvinājumu met arī mēbeļu un tehnikas nonākšana no labdarības tālām un LDz vadošiem darbiniekiem pietuvinātām organizācijām.
"Šobrīd dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Grinberga kungs ir nosūtījis vēstuli padomei, lai padome izvērtē, vai ir kādas neatbilstības kādām iekšējām procedūrām vai nav," saka Freimanis.
Mēbeles nolēma nodot labdarībai ar organizācijas "Ziedot.lv" palīdzību. Biedrības pārstāve stāsta, ka tabulu ar "LDz Cargo" priekšmetiem nosūtīja visām 800 tās datu bāzē esošajām organizācijām. Tāpat kā citos gadījumos mantas rezervēja tie, kas pieteicās pirmie. Kopumā pie valsts uzņēmuma mēbelēm tika ap 70 biedrību - Sarkanais krusts, Samariešu apvienība, jauniešu un senioru organizācijas. Pie virtuves iekārtas un vēl vairākiem desmitiem priekšmetu tika Jelgavas apkaimes mednieku biedrība, kurā saskaņā ar koncernā klīstošām baumām, piedaloties arī darbinieki. Tāpat mēbeles nonākušas arī skolā, kurā mācās "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētāja tuvinieki.
NP: Vai Druvas vidusskola arī ir to saņēmēju starpā?
Pļavnieks: Ziniet, es atceros, ka ir bijušas vairākas izglītības iestādes, bet precīzi nevaru komentēt.
Ziedot.lv uztraucas, ka negatīva publicitāte par LDz meitasuzņēmuma ziedojumu atturēs citus liekām mantām dot otru dzīvi. Savukārt Latvijas dzelzceļā satraukums ir par to, ka vairāki no saņēmējiem neatbilst iekšējiem noteikumiem, kas definē jomas, ko drīkst atbalstīt. Mednieku klubi, kultūra un izglītība, ja tā nav saistīta ar dzelzceļu, nav starp tām.
Ilze Ošane, "Ziedot.lv" komunikācijas vadītāja:
"Ļoti bieži tie cilvēki, kas strādā labdarības organizācijās, viņi strādā arī pašvaldības vai valsts iestādēs. Mums ir, piemēram, Rēzeknes novadā invalīdu biedrība, un darbiniece arī strādā sociālajā dienestā, mums ir biedrību pārstāvji, kas strādā arī skolā vai pansionātā, vai pašvaldības bibliotēkā. Tiem cilvēkiem ir jāstrādā algoti darbi un biedrībās viņi, lielākoties ir kā brīvprātīgie. Šeit nu ir tā situācija, ka tā Druvas vidusskola parādās mums sarakstā, jo kontaktpersona ir gan projektu vadītāja Drošas dzīves vides attīstības biedrībā "Oāze" Saldus novadā, un viņa pati arī strādā Druvas vidusskolā, tas pats arī par Neretas kultūras centru un "Upmalas mantiniekiem", un šo mednieku klubu."
Ziedošana notikusi divās porcijās. Pirmajai mantu sākotnējā iegādes vērtība bija 66 tūkstoši eiro, otrajai tā nav zināma. Lielākajai daļai atlikusī vērtība atzīmēta kā nulle, viss ziedojums kopā novērtēts uz 12 tūkstošiem eiro.
""Latvijas dzelzceļam" bija lūgums pēc iespējas ātrāk nomenedžēt šo mēbeļu izvešanu, jo viņiem bija jāatbrīvo telpas. Man liekas ceturtdienā vai trešdienā izsūtīju to organizācijām, un pirmdien viņi jau vēlējās, lai brauc organizācijas pakaļ un izņem," saka Ošane.
NP: Ja viena no struktūrvienībām, kurai ir vislielākais darbinieku samazinājums, nespēj pat juridiski korekti ziedot mēbeles…
Pļavnieks: Nepareizi - juridiski korekti viņi kā reiz spēja to izdarīt.
“LDz Cargo” darbinieki apsvēruši arī nevajadzīgo pamatlīdzekļu pārdošanu atklātā izsolē, taču tam nav pieticis laika. Savukārt telpu īpašnieks “Latvijas dzelzceļš” nav atļāvis atstāt iekārtas un mēbeles - pat iebūvētās.
Video: "Nekā personīga" sižets
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)