Moldovā notiek prezidenta vēlēšanas un referendums par eiropeiskā ceļa izvēli

Saskaņā ar aptaujām starp 11 kandidātiem uz valsts galvas amatu vadībā ir pašreizējā proeiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu, kuru atbalsta aptuveni 36% vēlētāju.

Savukārt par viņas galveno sāncensi - prokrieviski noskaņoto bijušo ģenerālprokuroru Aleksandru Stojanoglo gatavojas balsot 10% aptaujāto.

Trešajā vietā ir prokrieviskās "Mūsu partijas" līderis Renato Usatijs, kuru atbalsta 7,5% vēlētāju.

Nevienam no pārējiem astoņiem kandidātiem aptaujas nesola vairāk kā 4% balsu.

Sandu kampaņa cenšas viņu pasniegt kā Moldovas Eiropeiskās izvēles arhitekti, solot jau līdz 2030.gadam panākt valsts uzņemšanu ES.

Saskaņā ar aptaujām 63% moldāvu atbalsta viņas ierosināto eiropeiskās izvēles iekļaušanu konstitūcijā.

Pret to iebilst aptuveni trešdaļa moldāvu, bet vismaz 14% vēlētāju vēl nav izlēmuši, kā balsot, un referenduma iznākums vēl nav izšķirts.

Tas lielā mērā būs atkarīgs no vēlētāju aktivitātes, un tāpēc prokrieviskās partijas aicina savus atbalstītājus referendumu boikotēt, jo, lai tautas nobalsošanu atzītu par notikušu, tajā jāpiedalās vismaz 33% no balsstiesīgajiem.

Kopumā prokrieviskajā nometnē dominē ārpus parlamenta esošās partijas, kas tādā vai citādā veidā saistītas ar bēguļojošo prokrievisko uzņēmēju un politiķi Ilanu Šoru.

Lai gan vairumam Šora atbalstīto kandidātu Centrālā vēlēšanu komisija (CEC) nav ļāvusi startēt vēlēšanās, daži no tiem tomēr pamanījušies reģistrēties.

Ņemot vērā to, ka neviens no kandidātiem pirmajā kārtā, domājams, neiegūs vismaz pusi balsu, nāksies rīkot vēlēšanu otro kārtu, kas paredzēta 3.novembrī, līdz tam atstājot Moldovu visai nestabilā situācijā.

Politisko situāciju papildus sarežģī visai drūmie sociālekonomiskie apstākļi. Moldova joprojām ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, ko nomoka augstais bezdarba līmenis, zemās algas un lielā emigrācija.

Daudzi moldāvi, īpaši laucinieki, pret eiropeisko integrāciju izturas ar skepsi, baidoties, ka tā tikai vairos ekonomisko nevienlīdzību un apdraudēs nacionālo suverenitāti. Šādas šaubas īpaši izplatītas gados vecu ļaužu un mazākumtautību vidū.

Likmes vēl vairāk paaugstina Krievijas iejaukšanās Kišiņevas iekšējās lietās. Maskava aktīvi mēģina ietekmēt gan Moldovas prezidenta vēlēšanas, gan ES referendumu.

Moldovas varasiestādes paziņojušas, ka Krievija valstī iepludinājusi vairāk nekā 15 miljonus ASV dolāru, lai uzpirktu aptuveni 130 000 vēlētāju.

Nauda Moldovā nogādāta ar Šora cilvēku starpniecību. Kišiņeva lēš, ka Kremlis kopumā valstī iepludinājis 100 miljonus dolāru, lai ietekmētu 20.oktobra balsojuma iznākumu.

Moldovas policija ziņo, ka vēlēšanās varētu iejaukties arī Krievijas atbalstīti noziedzīgie grupējumi, kas, piemēram, varētu sagrābt sabiedriskās ēkas.