Tiesa: "Depo" piemērotais sods 701 811 eiro apmērā atcelts pamatoti

Kā aģentūru LETA informēja AT, likumā noteikts, ka KP ir tiesīga uzlikt naudas sodu par informācijas nesniegšanu lietas ietvaros noteiktajā termiņā un apjomā pēc tās pieprasījuma vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

Tiesa vērtēja, vai apgabaltiesa, atzīstot, ka "Depo" darbībās nav saskatāms minētais pārkāpums, tiesību normu ir piemērojusi pareizi.

KP naudas soda piemērošanu argumentēja ar to, ka "Depo" pārstāvja paskaidrojumi iestādē atšķīrās no vēlāk tiesā sniegtajām liecībām. KP uzskatīja, ka "Depo" izmeklēšanas laikā pēc iestādes pieprasījuma nav sniedzis informāciju pilnā apmērā.

Atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam, tiesas sēdē "Depo" pārstāvis plašāku informāciju bija sniedzis, atbildot uz konkrētiem jautājumiem. Savukārt iestādē pēc skaidrojuma, ka konkrētos e-pastus neatceras un nevēlas tos interpretēt patvaļīgi, precizējoši jautājumi netika uzdoti.

AT pievienojās apgabaltiesas vērtējumam, ka, prasot personai sniegt visu informāciju, ko tā uzskata par būtisku, persona ne vienmēr var zināt, kādu tieši informāciju iestāde vēlas iegūt. Personas vispārīga piesardzība, skaidrojot divas konkrētas sarakstes liela informācijas apjoma vidū, turklāt pēc daudziem gadiem, var būt saprotama, norāda AT.

AT neatstāja bez ievērības arī to, ka tiesa, izskatot pamatlietu par konkurences tiesību pārkāpumu, pieteicējai labvēlīgajām attiecīgās personas liecībām nebija piešķīrusi ticamību.

AT uzskata, ka atbilstoši strīdus tiesību normai sodu varētu piemērot, ja KP ar citiem līdzekļiem būtu konstatējusi, ka objektīvi pastāvēja informācija, kuru pieteicējai būtu vajadzējis sniegt, bet kura netika sniegta.