Izraēlas pētnieks: Nekādas sarunas ar Putinu nav iespējamas

Viņš norādīja, ka sabiedrotajiem ir jāpastiprina militārais atbalsts Ukrainai, jādod daudz vairāk finansējuma un bruņojuma, ja nepieciešams, arī personāls, taču runa nav par karavīriem, bet gan par, piemēram, militārajiem tehniķiem un inženieriem.

Milmans sacīja, ka valstīm patlaban ir jāatkāpjas no nacionālajām interesēm un nacionālās aizsardzības, taču šī pakāpe vēl nav sasniegta. Pētnieks uzsvēra, ka ne Irānā, ne Ķīnā neviens negaida, kad režīma līderis Putins uzvarēs, taču šīs valstis gūst labumu no novājinošā kara.

"Mums jānodrošina Ukrainas armija ar atbalstu. Mums ir jānoiet viss ceļš, lai pierādītu ne tikai ukraiņiem, bet arī Krievijas armijai un apkārtējām valstīm, ka mēs nepieļausim, ka Ukraina krīt," teica Izraēlas Nacionālās drošības institūta vecākais pētnieks.

Milmans akcentēja, ka Putins dzīvo bailēs, taču viņam ir jācīnās līdz galam. Viņaprāt, Putins zina, ka, atvelkot savu armiju, kritīs arī viņš pats.

Norvēģijas galvaspilsētā Oslo bāzētā Miera pētījumu institūta profesors Pāvels Bajevs diskusijā pauda, ka arī Krievijas ģenerāļi nezina atbildi, kā tālāk rīkoties. Krievijas armija ir pilnīgi citādāka nekā tā bija kara sākumā. Tā nav armija, kas būvēta daudzas desmitgades, veicot lielus ieguldījumus un reformas, tāpat tā nav reiz kompaktā, profesionālā, labi aprīkotā armija, kas bija spējīga veikt dažādas speciālās militārās operācijas.

Bajevs norādīja, ka Krievijas armijai vairs nav iepriekšējās struktūras, turklāt, pēc viņa paustā, ģenerāļi Maskavā redz visas šīs problēmas, taču arī viņiem nav ne jausmas, kā panākt uzvaru. Viņš pauda šaubas, ka Krievijas armija spēs uzturēt nebeidzamu karu.

Savukārt Eiropas Ārējās darbības dienesta Krievijas nodaļas vadītājs Dirks Šūbels diskusijā norādīja, ka Eiropas Savienības mērķis, nosakot sankcijas, nav pilnībā nospiest Krievijas ekonomiku uz ceļiem. Sankciju mērķis ir pēc iespējas samazināt finansējumu kara mašinērijai, lai Krievijai būtu mazāk līdzekļu kara finansēšanai. Viņš klāstīja, ka Eiropas Savienība ir pieņēmusi 14 sankciju pakotnes, kā rezultātā Krievijai bija jāpārkārto sava tirdzniecības sistēma, pavēršot to Austrumu virzienā.

"Sciences Po" universitātes profesore Marija Mendrasa uzsvēra, ka ir jāapgāž mīts par lielajiem Krievijas armijas panākumiem. Viņasprāt, tā ir kļūdu un sakāvju secība un tas attiecas gan uz politiku un Krievijas izvēlētajām stratēģijām, gan uz ekonomiku. Tāpat viņa uzsvēra, ka ir jāpārtrauc izplatīt oficiālie Krievijas vēstījumi.

"Mēs redzēsim, ka kara ekonomikas mašīna vienā brīdī apstāsies. Tā būs izsmelta. [..] Tas, ko Putins dara, ir bezjēdzīgi. Viņš 2022.gada februārī pieņēma lēmumu, neklausoties militāro komandieru ieteikumos," sacīja profesore.

Viņas ieskatā, Krievijas sabiedrība saprot, ka karš Ukrainā sākās ar lieliem meliem. Tā nebija kaut kāda "īpašā militārā operācija", bet gan karš, turklāt "militārā operācija" sākās ar ievērojamu militāro sakāvi Kijivas apgabalā un citur. Mendrasa klāstīja, ka tas bija krimināls karš jau no paša sākuma. Patlaban Krievija nevar mobilizēt iedzīvotājus, tāpēc karā tiek sūtīti cietumnieki un citas neapmācītas personas, norādīja Mendrasa.

"Krievijas iedzīvotāji joprojām nezina, kādi ir šī kara mērķi, un maksā par to ar savu dzīvību, ar savu bērnu nākotni. Neviens viņiem nestāsta arī par miera mērķiem. Notiek karš, no cilvēkiem prasa dzīvību, taču viņi nezina, kāpēc. Putins vispār nerunā par to, kādi varētu būt kara izbeigšanas mērķi. Viņam nekādu mieru nevajag, viņam vajag iekšēju un ārēju karu, lai izdzīvotu," teica profesore.