Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanās no BRELL loka elektroenerģijas cenu būtiski neietekmēs, sola Melnis

Strādājot pie sinhronizācijas, tiek strādāts arī pie tā, lai elektroenerģijas cenas maksimāli nemainītos.

Galvenie faktori, kas ietekmēs cenas, joprojām būs laikapstākļi, piemēram, ja februārī būs bezvējš un aukstums, cenas būs mainīgas.

Ministrs akcentēja, ka ir lietas, ko nevar ietekmēt, kā arī lietas, ko neietekmēs BRELL, piemēram, joprojām būs vētras un elektrības pārrāvumi, un "tam nebūs nekādas saistības ar BRELL".

Vienlaikus sinhronizācijas priekšnosacījumi atbilst prasībām, kurām seko visa kontinentālā Eiropa, viņš norādīja.

Ministrs teica, ka viens no kopējiem izaicinājumiem ir pašreiz esošā hibrīdkara situācija, un jau šobrīd dzirdamas dažādas spekulācijas par šo tēmu.

Melnis sacīja, ka patlaban izplatās dezinformācija, un paredzams, ka tā turpināsies arī līdz februārim, kamēr noritēs atslēgšanās no BRELL loka, un, iespējams, arī kādu laiku pēc tam.

Vienlaikus AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns norādīja, ka, atslēdzoties no BRELL tīkla, tiks panākta neatkarība no Krievijas sistēmas.

Viņš akcentēja, ka atslēgšanās no Krievijas energosistēmas ir būtiska ģeopolitisko risku dēļ, kā arī tehnisko risku dēļ, par ko liecina medijos atrodamā informācija par lokāliem elektroapgādes incidentiem un rietumu sankciju ietekmi uz energosistēmas uzturēšanu.

Sinhronizācijas ar Eiropu mērķis ir enerģētiskā neatkarība, elektroapgādes drošība, kā arī pieslēgšanās Eiropas vienotajam tīklam, viņš uzsvēra.

Vienlaikus Junghāns akcentēja, ka sinhronizācijas projekta ietekme uz AST sistēmas pakalpojumiem 2026.gadā būs zem 1%. Tāpat arī AST tarifs 2025.gadā paliks nemainīgs atbilstoši uzņēmuma tarifa ciklam.

Vienlaikus, stabilam energosistēmas darbam nepieciešamo balansēšanas rezervju uzturēšanas izmaksu ietekme uz gala rēķiniem 2025.gadā prognozēta mazāka par 5%. No 2026.gada šīs izmaksas saruks, jo sāks darboties AST lieljaudas baterija, kura nodrošinās daļu no nepieciešamajām frekvences regulēšanas un balansēšanas rezervēm.

Junghāns akcentēja, ka kopējās sinhronizācijas investīcijas Baltijā un Polijā veido aptuveni divus miljardus eiro, ko veido tehnoloģijas, kāds iepriekš nav bijušas izmantotas, piemēram, sinhronie kompensatori, lieljaudas baterijas, automatizēta ģenerācijas kontroles sistēma, kā arī izbūvētas jaunas elektrolīnijas.

Kopumā Baltijā paredzēti deviņi "Siemens Energy" sinhronie kompensatori, tostarp trīs no tiem Latvijā - Grobiņā, Ventspilī un Līksnā. Grobiņas sinhronais kompensators ekspluatācijā tiks nodots 2025.gada janvārī, Ventspils - 2025.gada jūnijā, bet Līksnas sinhrono kompensatoru plānots nodot ekspluatācijā 2025.gada decembrī.

Savukārt Vācijas uzņēmuma "Rolls-Royce Solutions" piegādātās lieljaudas baterijas ekspluatācijā plānots nodot 2025.gada oktobrī.

Jau vēstīts, ka jūlija vidū Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori - Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), Igaunijas "Elering" un Lietuvas "Litgrid" - nosūtīja paziņojumu Krievijas un Baltkrievijas pārvades sistēmu operatoriem par BRELL līguma nepagarināšanu un atvienošanos februārī.

Atbilstoši Baltijas pārvades sistēmas operatoru Rīgā parakstītajam paziņojumam, BRELL līgums zaudēs spēku 2025.gada 7.februārī.

Attiecīgi 2025.gada 8.februārī Baltijas operatori atslēgs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energosistēmas no IPS/UPS tīkla un veiks Baltijas energosistēmas izolēta darba testu. Pēc testa pabeigšanas 2025.gada 9.februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai.

Vēl pašlaik Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas darbojas IPS/UPS sistēmā, kur sistēmas frekvenci kontrolē Krievija. Sinhrona darbība ar kontinentālās Eiropas energosistēmu nodrošinās Baltijas valstu energosistēmām neatkarīgu un drošu sistēmas frekvences kontroli un paaugstinātu energoapgādes drošību.