Rinkēvičs: Putins sapņo par Krievijas impērijas atjaunošanu ar Ukrainu tās sastāvā

Viņa ieskatā Putina teiktais, ka Padomju Savienības sabrukums ir 20.gadsimta lielākā traģēdija un ka boļševiki pieļāva kļūdu, iznīcinot Krievijas impēriju, nav blefs. Valsts prezidents norādīja, ka par Putina sapni atjaunot Krievijas impēriju būtu jāraizējas ne tikai Baltijas valstīm un Polijai, bet arī Somijai un citām valstīm.

Rinkēvičs klāstīja, ka šodien Putins militāri negrasās uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm, taču, ja viņš redzēs, ka alianse ir vāja, Putins pārbaudīs tās spējas. Savukārt, ja Putins redzēs, ka NATO ir stipra, izturētspējīga un arvien vairāk atvēl aizsardzībai, uzbrukuma nebūs.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska "uzvaras plānā" pirmais punkts paģērē uzaicinājumu Ukrainai pievienoties NATO. Komentējot šo aspektu, Valsts prezidents uzsvēra, ka daudz svarīgāks ir nevis uzaicinājums, bet gan faktiska Ukrainas dalība aliansē.

Viņš pieminēja 2008.gada Bukarestes samita deklarāciju, kurā paziņots, ka Ukraina un Gruzija reiz kļūs par NATO dalībvalstīm, taču tas ir 16 gadus vecs solījums. Rinkēviča ieskatā nepietiek tikai ar ielūguma saņemšanu, ir jābūt plānam, kā Ukraina kļūs par pilntiesīgu alianses dalībvalsti, jo no ielūguma iestāties NATO līdz faktiskai dalībai var paiet vēl 16 gadi.

"Es saprotu, kāpēc saistībā ar uzaicinājumu Ukrainai pievienoties NATO tiek lietota diplomātiska valoda, es arī saprotu, kāpēc par to tiek runāts tagad, bet es patlaban neredzu, ka starp 32 dalībvalstīm ir pilnīga sapratne un vienošanās, ka tas ir jādara šodien," sacīja Valsts prezidents.

Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka pērn tika pieļauta milzīga kļūda, kas ir jāatzīst. Valdīja diezgan liela pārliecība, ka Ukrainas pretuzbrukums dos taustāmus rezultātus, taču Ukraina netika nodrošināta ar to, kas tai ir vajadzīgs, norādīja Rinkēvičs. Tajā, ka pretuzbrukums nenotika saskaņā ar plānu, nebūtu vainojami ukraiņi. Viņaprāt, tā ir Ukrainu atbalstošo valstu vaina un tas ir jālabo.

Jautāts, kas notiks, ja nākamais ASV prezidents nolems pārtraukt atbalstu Ukrainai, Valsts prezidents sacīja, ka viņš saprot visas iekšpolitiskās diskusijas un debates, kas patlaban ir ASV, taču viņš negrib komentēt vēlēšanu procesu Latvijai draudzīgajās ASV.

"Man ir zināma pārliecība, ka ASV palīdzība netiks pārtraukta. Taču es gribētu pavērst šo jautājumu citādāk. [..] Eiropai ir jādara vairāk, neatkarīgi no viena vai otra lēmuma, ko pieņem ASV. Mēs zinām savas problēmas. Eiropas aizsardzības nozarei ir jākāpina tempi ne Ukrainas, bet mūsu pašu vajadzību dēļ," sacīja Rinkēvičs.

Runājot par Krievijas drona ielidošanu Latvijas teritorijā, Valsts prezidents uzsvēra, ka drona incidents aptuveni mēnesi ir viens no karstajiem tematiem Latvijas politikā, tāpēc viņam ir jābūt piesardzīgam šo komentējot.

Viņš atzina, ka ir pamatotas aizdomas, ka drons novirzījās no kursa un avarēja Latvijā. Pēc Rinkēviča paustā, tas ir ļāvis konstatēt trūkumus, piemēram, ir jāuzlabo radaru pārklājums.

Valsts prezidents uzsvēra, ka dārgās pretgaisa aizsardzības sistēmas, visticamāk, netiks izmantotas, lai iznīcinātu ievērojami mazāk maksājošos dronus, tāpēc esot jāmeklē nacionālie risinājumi.

Rinkēvičs klāstīja, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki ir sapratuši turpmāk veicamos darbus. Tāpat ir nostiprinātas Latvijas rīcībā esošās spējas, taču visiem ir izpratne, ka vajag vairāk. Viņaprāt, vēl viens jautājums ir par NATO vispārējo pieeju. Dronu incidenti ir notikuši Polijā, Rumānijā un Latvijā, taču joprojām trūkst vispārējas NATO pieejas.

"Mums ir jāīsteno to, kas ir nolemts NATO samitos Madridē, Viļņā un atkārtoti apstiprināts Vašingtonā. Ir jāpāriet uz gaisa aizsardzību rotācijas kārtībā. Diemžēl mēs redzam, ka šo mērķi neesam sasnieguši un esam atkarīgi no saviem draugiem un sabiedrotajiem, taču iznīcinātāji un atjauninātas procedūras mums ir vajadzīgas. Tas ir kopīgs darbs," sacīja Valsts prezidents.

LETA jau rakstīja, ka Rīgā līdz sestdienai, 19.oktobrim, norisinās forums "Rīgas konference". Šogad foruma uzmanības centrā ir Eiropas drošības nākotne, Ukrainas uzvara karā, sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku un tās iekšējo stabilitāti, NATO 360 grādu stratēģija un globālās partnerības, ANO loma un darba kārtība šī brīža ģeopolitiskajā realitātē, mākslīgā intelekta ietekme uz nacionālo drošību, informācijas telpu un starptautiskajām attiecībām.

Kopš 2006.gada "Rīgas konference" ir viena no diskusiju platformām par drošību un ārpolitiku Ziemeļeiropā, pulcējot Latvijas un ārvalstu augstākās amatpersonas, starptautiski atzītus ekspertus un masu mediju pārstāvjus diskusijās par Eiropas un globālās drošības un ekonomikas jautājumiem. Šogad konferencei kopā pieteikušies vairāk nekā 600 dalībnieku klātienē un attālināti.