Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien dodas uz Briseli, lai Eiropas Savienības (ES) līderu un NATO aizsardzības ministru priekšā aizstāvētu savu "uzvaras plānu".
Zelenskis Briselē aizstāvēs uzvaras plānu ES un NATO
"Tagad mēs esam ceļā uz Briseli," Zelenskis sacīja videoierakstā, kas publicēts, līderim dodoties uz Beļģijas galvaspilsētu.
"Es iepazīstināšu ar uzvaras plānu, mūsu instrumentu, kā piespiest Krieviju uz mieru. Visi Eiropas līderi dzirdēs, kā mums ir jānostiprina mūsu pozīcijas. Mums šis karš jāpabeidz taisnīgi," uzsvēra prezidents.
Zelenskis vispirms dosies uz ES samitu, kur vēl rīta pusē uzrunās medijus, bet vēlāk dienas gaitā notiks kopīga preses konference ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.
Lai gan NATO ģenerālsekretārs plānu nosauca par "spēcīgu signālu", viņš trešdien brīdināja, ka neatbalsta "visu plānu", kurā pirmām kārtām tiek prasīts tūlītējs uzaicinājums pievienoties ASV vadītajai aliansei, ko daudzi uzskata par nereālu.
NATO valstis paziņojušas, ka Ukrainas ceļš uz dalību aliansē ir neatgriezenisks.
Taču ASV un Vācija ir iestājušās pret tūlītēju pievienošanos, uzskatot, ka tas faktiski novestu aliansi līdz karam ar Krieviju.
ASV nostāja, visticamāk, nemainīsies neatkarīgi no tā, vai 5.novembra vēlēšanās uzvarēs Donalds Tramps vai Kamala Herisa, lai gan pastāv bažas, ka Trampa uzvaras gadījumā varētu mainīties atbalsts, ko Ukraina saņem no ASV.
Līdzās dalībai NATO Zelenska plānā noraidīta jebkāda teritoriāla piekāpšanās un pausts aicinājums sabiedrotajiem atcelt ierobežojumus attiecībā uz Rietumu ieroču izmantošanu mērķiem Krievijā.
Saskaņā ar Zelenska teikto plāna pielikums, ar ko iepazīstinātas ASV, Lielbritānija, Francija, Itālija un Vācija, paredz izvietot Ukrainas teritorijā "stratēģiskos atturēšanas līdzekļus, kas nav kodolieroči", lai atturētu Krieviju no turpmākiem uzbrukumiem.
Neviens no priekšlikumiem līdz šim nav guvis publisku atbalstu no rietumvalstu galvaspilsētām.
Tikmēr Rite sacīja, ka NATO koncentrējas uz to, lai saglabātu "masveida militārās palīdzības plūsmu uz Ukrainu", lai "pārliecinātos - ja kādu dienu Zelenskis un viņa komanda nolems apspriest ar Krieviju, kā to izbeigt, viņš to darīs no spēka pozīcijas".
Kā ziņu aģentūrai AFP pauda kāda NATO amatpersona, Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam kopš iebrukuma nodarītās neveiksmes jau ir pietiekams iemesls, lai meklētu risinājumu sarunās, nevis ļautu karam ieilgt bezgalīgi.
"Ir dažādi veidi, kā definēt uzvaru vai sakāvi," sacīja amatpersona.
"Viņš jau ir zaudējis, jo viņa sākotnējais mērķis bija ieņemt Kijivu, gāzt valdību, aizsūtīt Zelenski trimdā un ieviest marionešu režīmu," skaidroja AFP sarunbiedrs.
NATO sanāksmes priekšvakarā Vācijas kanclers Olafs Šolcs aicināja meklēt veidus, kā izbeigt karu - iespējams, arī sarunas ar Putinu.
Taču saskaņā ar kāda alianses diplomāta teikto citi diskusiju dalībnieki joprojām bažījas, ka viss, kas nenozīmē tiešu Kijivas uzvaru, nozīmētu "katastrofu" un to, ka pašpārliecību stiprinājusī Krievija neapstājas pie sasniegtā.