Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis skaidrojas par "Rail Baltica" projektu

Trešdien komisijā apsprieda 2020.gadā publicēto Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu, kurā tika pētīts, kā EK un atbildīgā aģentūra pārvalda lielus infrastruktūras projektus Eiropas Savienībā (ES), kas veido galvenos transporta koridorus, kuru darbība jāuzsāk līdz 2030.gadam.

Kozlovs norādīja, ka šajā ziņojumā "Rail Baltica" bija viens no piemēriem, kā tiek pārvaldīti šādi "mega" projekti Eiropas izpratnē. Viņš sacīja, ka ziņojuma pamatā bija projekta plānošanas dokumenti, no kuriem tika secināts, ka jau pirms 2020.gada Baltijas valstīs bija novērojami riski, kā arī ziņojumā vērsa uzmanību, ka šim projektam vajag pastiprinātu uzmanību.

"Viena no problēmām jau tajā laikā bija trīs gadu projekta nokavējums, kas bija signāls, ka ir vajadzīga pastiprināta uzmanība. Mēs nevaram teikt, ka mums iet sliktāk, jo katrs projekts ir unikāls," sacīja Kozlovs, papildinot, ka jau tajā laikā tiks konstatēts projekta izmaksu pieaugums.

Viņš paskaidroja, ka bija paredzēta rezerve izmaksu pieaugumam, projektam vēl neīstenojoties. Tie bija papildu 1,2 miljardi visās Baltijas valstīs. "Tā nebija slepena informācija, to mēs ieguvām no projekta ieviesējiem," uzsvēra Kozlovs.

Tāpat viņš skaidroja, ka Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā bija secināts, ka prognozētie pasažieru plūsmas rādītāji ir zemi, salīdzinot ar pārējiem pētītajiem projektiem, tādēļ viens no ieteikumiem bija piedomāt pie tā, lai projekts ir ekonomiski pamatots.

"Prezentējot šo ziņojumu, galvenais arguments bija projekta ģeopolitiskā nozīme, ko no revīzijas puses mēs nevērtējām. Mēs arī uzsvērām, ka EK ir stingrāk jāuzrauga šie projekti, kurus īsteno vairākas valstis," norādīja Kozlovs.

Viņš sacīja, ka EK pilnvaras ir salīdzinoši ierobežotas, bet komisijai ir jāizmanto instrumenti, kas ir tās rīcībā, piemēram, ieviešanas lēmumi.

Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (NA) jautāja, kāda bija sadarbība ar ministrijām pēc šī ziņojuma publicēšanas. Uz ko Kozlovs atbildēja, ka no Saeimas tika saņemts lūgums prezentēt šo ziņojumu, bet no valdības, tostarp premjera, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas nebija saņemts speciāls lūgums, lai tiktos ar Eiropas Revīzijas palātas pārstāvjiem. Savukārt EK akceptēja revīzijas ieteikumus, apņemoties tos ieviest. Tāpat ir publicētas EK komisijas atbildes šim ziņojumam.

Komentējot projekta uzraudzību, Kozlovs norādīja, ka projekta pārvaldības mehānismi ir atkarīgi no piešķirtā finansējuma avotiem. "Kohēzijas fonda gadījumā tā ir dalīta pārvaldība, kur līdzatbildīga ir Latvija un EK. Runājot par tiešo pārvaldību, kad EK pārvalda projektu sadarbībā ar ieviesējorganizācijām dalībvalstīs, tas ir cits pārvaldības mehānisms. Kas notiek nacionālā līmenī, nav īpaši saskaņots un centralizēts, jo katra valsts pieņem savus lēmumus par to, kas ir atbildīgs par šī projekta ieviešanu," norādīja Kozlovs.

Kulbergs secināja, ka no Eiropas puses nav tiešās uzraudzības mehānisms, kā katrai valstij ir jāuzrauga projekts. Kozlovs kā piemēru norādīja, ka Latvijai katrā ministrijā ir skaidri nodalītas kompetences. Tad ir jautājums par to, cik liela ir centralizācijas pakāpe.

Kozlovs arī skaidroja, ka ziņojumā piesaistītais eksperts apšaubīja potenciālo pasažieru skaitu, lai nodrošinātu ekonomisko ilgtspēju, kā arī kravas apmēra pieaugumu. "Galvenais arguments pret ziņojumu bija, ka ģeopolitiskā situācijā šis projekts ir jāvirza, lai uzbūvētu sliedes atbilstoši Eiropas platumam," uzsvēra Kozlovs.

Kulbergs sēdes noslēgumā teica, ka no komisijas puses ir vairāki neskaidri jautājumi no EK puses, tādēļ komisija apsver iespēju sazināties ar EK Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatori Katrīnu Trautmani.

Kā vēstīts, Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.