Igaunijā par genocīdu atzīst Krimas tatāru masu deportāciju

Paziņojuma par 1944.gada Krimas tatāru masu deportāciju atzīšanu par genocīdu pieņemšanu atbalstīja 83 Rīgikogu deputāti. Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts.

Igaunijas parlaments paziņojumā nosoda Krimas tatāru masu deportāciju uz Vidusāziju un uzsver, ka ar Krimas pussalas anektēšanu 2014.gadā Krievija turpina Padomju Savienības īstenoto genocīda politiku pret Krimas tatāriem nolūkā iznīcināt Krimas tatāru identitāti un vēsturisko un kultūras mantojumu.

Paziņojumā Rīgikogu nosoda Krimas tatāru genocīda politikas turpināšanu, sistemātiski aizturot, spīdzinot, nolaupot un aizliedzot mācīties un lietot dzimto valodu. Igaunijas parlaments arī aicina starptautisko sabiedrību solidarizēties ar Krimas tatāriem un turpināt nosodīt Krievijas īstenoto Krimas okupāciju un aneksiju.

Rīgikogu arī pieprasa bez nosacījumiem atjaunot Ukrainas valsts suverenitāti pār teritoriju, ko Krievijas okupēja 2014.gadā sāktās bruņotās agresijas laikā, un uzsver, ka Krima ir neatņemama Ukrainas sastāvdaļa.

Šis ir devītais paziņojums, ko kopš 2022.gada sākuma Igaunijas parlaments ir pieņēmis, lai nosodītu Krievijas rīcību un paustu atbalstu Ukrainai. Rīgikogu ir pieņēmis arī vienu komunikē.

Šogad aprit 80 gadi, kopš 1944.gada 18.maijā ar padomju tirāna Josifa Staļina lēmumu visi Krimas tatāri tika deportēti no pussalas un lopu vagonos nosūtīti uz Vidusāziju.

Tūkstošiem cilvēku gāja bojā ceļā, vairāk nekā trešdaļa deportēto nomira pēc ierašanās.

Saskaņā ar Krimas tatāru nacionālās kustības datiem no Krimas tika deportēti vairāk nekā 420 000 cilvēku.

Krimas tatāriem tēvzemē atgriezties ļauts tikai kopš 1989.gada novembra.