"Gods kalpot Rīgai" atturēsies balsojumā par Rīgas vēsturisko pieminekļu demontāžu

"Ņemot vērā, ka lēmumprojekts ir sagatavots bez vēsturnieku atzinumiem, nav veikts arī zinātnisks pētījums, kā arī nav notikusi diskusija starp profesionāliem nozares ekspertiem, tad lēmums par pieminekļu demontāžu Rīgā nav daudzpusīgi izvērtēts," uzskata GKR valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

GKR informē, ka partijas deputāti ir saņēmuši vēsturnieku un vēstures aktīvistu, kā arī Rīgas Pieminekļu padomes pārstāvju vēstules, kurās tiek lūgts neskatīt sagatavotos lēmumprojektus par vēsturisko pieminekļu demontāžu pilsētā.

Rīgas dome 16.oktobrī plāno lemt par Krievijas karavadoņa Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli un vairāku citu pieminekļu demontāžu un pārvietošanu.

Finanšu un administrācijas lietu komiteja ir atbalstījusi de Tolli pieminekļa demontāžu un pārvietošanu.

De Tolli pieminekli Esplanādes malā pirmo reizi atklāja 1913.gadā. 1915.gadā Barklaja de Tolli statuju demontēja, bet postaments palika. 2002.gadā pēc uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta atjaunota statujas kopija.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde neiebilst pret pieminekļa postamenta pārvietošanu. Pārvalde norāda, ka pieminekļa postaments nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis, bet tam ir kultūrvēsturiska vērtība, un tādēļ nav pieļaujama tā iznīcināšana.

Dome lems arī par rakstnieka Andreja Upīša pieminekļa demontāžu pie Kongresu nama, rakstnieka Sudrabu Edžus pieminekļa pārvietošanu no Kronvalda parka un Raiņa kapiem.

Tāpat tiks lemts par pieminekļa, kas veltīts 1701.gada kaujā kritušajiem Krievijas karavīriem - Lucavsalas aizstāvjiem, demontāžu.

Rīgas domes deputātiem ir nosūtīta Latvijas vēsturnieku un vēstures aktīvistu vēstule par pieminekļu demontāžu. Vēstulē pausts aicinājums apturēt de Tolli un Lucavsalas Ziemeļu karā kritušo Krievijas karavīru kapa pieminekļa demontāžas jautājumu izskatīšanu.

Vēstulē norādīts, ka pieminekļu demontāža netika akceptēta Pieminekļu padomē, nav noskaidrots sabiedrības viedoklis un pēc iespējas plašāks vadošo vēsturnieku un citu speciālistu viedoklis.

Savukārt Lucavsalas Ziemeļu kara kritušo karavīru kapa pieminekļa gadījumā tiek lūgts ņemt vērā gan ētiskos, gan tiesiskos aspektus, kas attiecināmi uz apbedījumiem.

Vēstuli parakstījuši vēsturnieki Andris Caune, Gvido Straube, Mārtiņš Mintaurs, Andrejs Gusačenko, Rūdolfs Rubenis, vēstures entuziasts Juris Millers, vācbaltiešu kultūrvēsturiskā mantojuma un Rīgas Lielo kapu pētīšanas, saglabāšanas un atjaunošanas aktīvists Mihails Parahins un kādreizējais Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Armans.

Savukārt biedrība "Publiskās atmiņas centrs" ir aicinājusi nojaukt gan de Tolli pieminekli, gan arī citus Padomju totalitāro režīmu un Krieviju slavinošus pieminekļus.